Dienas ziņas

Lauku dienas Viļānu novadā pulcē lielu interesentu skaitu

Dienas ziņas

Mākslinieki iemūžina Zemgales ainavas

Raunas pagastā suņi nokož 24 aitas

Raunas pagastā saimniecībā kaimiņu suņi nokož 24 aitas

Raunas pagasta Zemnieku saimniecībā “Griezes” suņi nokoduši divdesmit četras aitas. Suņi bija atskrējuši no kaimiņu mājām, un tagad to saimniekam būs jāatlīdzina saimniecībai radušies zaudējumi. 

 “Griezes” ir viena no lielākajām aitu saimniecībām, kurā audzē aptuveni 300 aitas.  

Saimniecības “Griezes” teritoriālajā plānā tagad ir atzīmēti 24 punkti, kas ir kaimiņu suņu nokostās aitas. Ja septiņos no rīta saimnieku meitas draugs Nauris nebūtu gatavojies doties uz darbu, punktiņu būtu vēl vairāk, spriež saimniece Iveta Lauciņa.

Līdzīgs gadījums jau šajā saimniecībā piedzīvots iepriekš, kad kaimiņu suns nokoda vienu aitu. Kopš tā laika tuvējo māju saimniekiem pieteikts – ja redz, ka suns no mājām aizbēdzis, lai zvana un brīdina. Reiz tā kaimiņi darījuši, bet naktī uz pirmdienu zvana nebija, kaut arī to, ka suns naktī nav mājās, saimnieki zinājuši.

Kad ģimene no rīta saprata, kas noticis, teritorijā meklējuši vainīgos suņus, ko vajadzējis nofotografēt, jo tas ir vienīgais veids, kā pēcāk pieprasīt no suņu saimniekiem kompensāciju. Suņi atrasti fermā līdzās aitām.

Iveta ar suņu saimniekiem arī vienojusies par kompensāciju. Saskaitījusi aitu un jēru cenu, bet atzīst, ka nav iekļāvusi transporta izdevumus, zaudējumus par laiku, kamēr lopiem jāatrodas karantīnā, un pašas darbu, tos potējot.

Divi tūkstoši eiro, ko katrs saimnieks apņēmies samaksāt, ir minimālā summa, teic Iveta.

 “Nu, es nevaru no sievietes, kura dzīvo viena pati ar meitu un strādā algotu darbu un maksās no algas 100 eiro mēnesī, es nevaru vairāk paprasīt. Bet tas ir tad, ja patiešām godprātīgi maksā. Ja nē – būs tiesa, un tad tā būs pavisam cita summa,” atzīst Iveta.

Ne tikai lielie suņi ir bīstami, bet arī mazie, kas ganāmpulku var nodzenāt līdz nāvei, jo aitas esot ļoti viegli uztraukt, un tad tās var bēgt, līdz apstājas sirds. Pēc suņu uzbrukumiem, aitas kļuvušas bailīgākas.

“Nu neizprot, neizprot šo problēmu cilvēki. Nedrīkst viņu suņi manā teritorijā atrasties, man nav jāiežogo, es to nevaru fiziski izdarīt. Šeit ir tāds reljefs,” saka Iveta Lauciņa.

Iveta līdz šim arī interesējusies par iespēju dzīvniekus apdrošināt, bet nesekmīgi, viņa arī pieļauj, ka par plēsēju uzbrukumiem kompensāciju tāpat nevarētu saņemt.

Nedaudz uztrauc arī tas, ka šobrīd, kad ganāmpulks sarucis, vairs nevarēs tik viegli nodrošināt lauksaimniecības zemes apsaimniekošanu, par ko saņem naudu no Lauku atbalsta dienesta. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti