Apvienoties ar Cēsu vai Smiltenes novadu - par šo jautājumu Raunas novada iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli aptaujā, kas ilgs divas nedēļas. Savu redzējumu par reģionu reformu jau pauduši vairāk nekā 30 cilvēki, kuru deklarētā vai faktiskā dzīvesvieta ir Raunas novadā. Vēsturiski šī teritorija iekļāvās Cēsu rajonā, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tās nākotni saredz kopā ar Smiltenes novadu, kurā ietilptu arī Apes novads. Raunas iedzīvotāju vidū viedokļi par piederību kādam no minētajiem novadiem ir atšķirīgi.
Ar Raunas novadu, kuru veido divi bez savstarpējas robežas esoši pagasti, gatavi apvienoties gan Cēsu, gan Smiltenes novads, un katrai vietvarai ir savi argumenti, kāpēc šī teritorija iekļautos konkrētajā pašvaldībā.
Smiltenē uzskata, ka Apes, Smiltenes un Raunas novadi veidotu loģisku un spēcīgu teritoriālu vienību, kurā uzsvars likts uz lauku teritoriju un dzīvojamo platību attīstību, uzņēmējdarbību un ceļu sakārtošanu. Savukārt Cēsu novada pašvaldībā uzsver, ka jau patlaban Raunas novads dažādās jomās sadarbojas ar vairākiem bijušā Cēsu rajona pagastiem, un arī iedzīvotāju migrācijas dati liecina, ka raunēnieši pamatā dodas uz Cēsīm. Pašvaldībā arī piebilst, ka abas teritorijas vieno kultūrvēsturiskās vērtības.
"Nav tādas viennozīmīgas skaidrības, un viņas arī šobrīd nebūs. Svarīgi ir tas, lai cilvēkiem pēc iespējas vairāk informācijas ir, tad viņi var savu viedokli paust uz tās, nevis baumu pamata. Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir publiskojusi savu modeli. Es arī piekrītu, ka varētu pēc tam Vidzemes apriņķī paši lemt savu iekšējo sadalījumu - kas piejūra, kas centrs," tā Raunas novada domes priekšsēdētājs Aivars Damroze.
Savu viedokli par Raunas novada iespējamo apvienošanos ar citām administratīvajām teritorijām iedzīvotāji varēs paust līdz 9. augustam.
