Ziņots, ka Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa bez žurnālistu līdzdalības ir rosinājusi izmaiņas Preses likumā, kas paredz, ka kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim būtu aizliegts publicēt vispār. Tas attiektos arī uz pārsūdzētiem pirmās un otrās instances spriedumiem. Savukārt līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas nebūtu publicējamas tajā iegūtās ziņas.
Tieslietu ministrija šo soli pamato ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas ieviešanu, kas nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.
Rasnačs skaidroja, ka iespējamie grozījumi Preses likumā tiks pieņemti tikai pēc konsultācijām ar Latvijas Žurnālistu savienību un Latvijas Žurnālistu asociāciju. Kamēr šāda atbalsta nebūs, tikmēr likums netiks apstiprināts, solīja ministrs.
Viņaprāt, gan ir pārspīlējums uzskatīt, ka "cietušo direktīvu" nebūs iespējams pielāgot Preses likumam un žurnālistu vajadzībām. Līdzšinējais iespaids radies, jo Tieslietu ministrijas ierēdņi neesot skaidrojuši iespējamās izmaiņas un diskusijās neesot iesaistījuši žurnālistus.
Nevalstisko organizāciju iesaistīšana diskusijā ir ierasta prakse valsts pārvaldē. Rasnačs pieļāva, ka šoreiz tas nav noticis ierēdņu darba rutīnas dēļ.