Tomēr viņš noliedza iespējamību, ka Zolitūdē esošā „Maximas” veikala sagrūšanas izmeklēšanas un iztiesāšanas laiks vilksies gadiem ilgi, kā tas ir noticis, piemēram, ar „Kempmayer” digitalizācijas lietu.
Viņaprāt, tiesu darbs kopš digitalizācijas lietas laikiem ir mainījies, jo ir pavisam citas tiesu procesuālās darbības, kas liedz lietas vilkšanu gadu garumā.
Jau ziņots, ka Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā policija otrdien piemērojusi aizdomās turamā statusu divām personām. Apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam un būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Savukārt trešdien par trešo aizdomas turēto atzīts arhitekts Andris Kalinka, kurš ir Zolitūdē sabrukušā lielveikala projekta autors. Pašlaik aizdomās turamajiem tiek inkriminēti noziedzīgi nodarījumi, kas attiecas uz tiešo iemeslu traģēdijai un kas saistīti ar rupjām kļūdām projektēšanas stadijā.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
Tiesībsargājošajās iestādēs vairākkārt norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas lieta ir lielākā un sarežģītākā krimināllieta Latvijas vēsturē, un šo darbu veic milzīgs cilvēku skaits. Izmeklēšanas darba grupā ir iesaistīti 40 izmeklētāji un četri prokurori.
