„Galotņu sanāksme Velsā norisināsies mainītā pasaulē un es sagaidu, ka šis būs NATO vēsturē izšķirošs samits,” tā pirmdien medijiem Briselē sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Ceturtdien un piektdien Velsā, kas kļūs par NATO 28 dalībvalstu namamāti, augstu dienas kārtībā būs Krievijas agresija Ukrainā, alianses tālākās attiecības ar Krieviju, palīdzība Ukrainai un savu spēju un aizsardzības nodrošināšana saspringtajā laikā.
Anderss Fogs Rasmusens norādīja, ka samita mērķis būs vienoties par kopēju plašu un detalizētu plānu reaģēt uz jebkuru apdraudējumu un to, kā izveidot NATO triecienspēku, pilnīgi jaunu struktūru. Tā varētu pārvietoties un nokļūt ikvienā apdraudētajā vietā un ļoti īsā laikā – jūrā, uz zemes, gaisā.
„Šo triecienspēku dalībvalstis nodrošinātu rotācijas kārtībā un tajā darbotos vairāki tūkstoši karavīru, gatavi atbildēt, kur vien nepieciešams. Šim nolūkam būs nepieciešama infrastruktūra NATO teritorijā, jau iepriekš sagatavots un nepieciešamā piegāde, komandējošā sastāva, kontroles un loģistikas eksperti. Šim spēkam būs jāvar pārvietoties viegli, bet dot pamatīgu triecienu, ja nepieciešams. Mēs izvērtēsim arī nepieciešamos uzlabojums valstu nacionālajā infrastruktūrā, piemēram, lidlaukos, ostās,” skaidroja Rasmusens.
Viņš arī norādīja, ka NATO uzlabos ātrās brīdināšanas sistēmas, atjaunos aizsardzības plānus un paplašinās mācības plašākā NATO teritorijā, rīkojot tās biežāk.
„Tas nozīmē vairāk redzamas NATO klātbūtnes austrumos tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” sacīja Rasmusens.
NATO ģenerālsekretārs atturējās nosaukt precīzus skaitļus, cik katra dalībvalsts būtu gatava ieguldīt šajos spēkos, un, cik daudz tas valstīm maksātu, un vai un kādas NATO spēku nometnes vietas, piemēram, Austrumeiropas valstīs tiktu veidotas. Taču norādīja, ka par to visu precīzāk runās valstu vadītāji gaidāmajā samitā.
Neoficiāli zināms, ka NATO valstu vadītāji Velsas samitā politiski vienosies par reaģēšanas gatavības plānu, ko tālāk izvērtēs militārie eksperti, izverot, kā tas būtu ieviešams dzīvē. Viņi arī izvērtēs, cik un kāda infrastruktūra būs nepieciešama, piemēram, Baltijas valstīs.
NATO avoti norāda, ka alianse sagaida, ka aktīvi šajā procesā piedalīsies pilnīgi visas NATO dalībvalstis.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka samitā Velsā no dalībvalstu puses arī sagaida apņemšanos palielināt aizsardzības budžeta apjomu. Patlaban tikai dažas no tām sasniedz NATO prasītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta, no Baltijas valstīm – tikai Igaunija.
Iepriekš laikraksts "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" vēstīja, ka NATO plāno izveidot piecus jaunus atbalsta punktus Austrumeiropā, katrā no tiem dislocējot no 300 līdz 600 militārpersonu. Tos plānots izveidot Baltijas valstīs, Rumānijā un Polijā.
Vēl pirms divām nedēļām vizītes laikā Rīgā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Berlīne neatbalsta NATO militāro bāzu izvietošanu Baltijā, atsaucoties uz NATO un Krievijas 1997.gadā noslēgto vienošanos. Rasmusens pirmdien gan uzsvēra, ka ar jaunajiem alianses soļiem šis līgums netikšot pārkāpts.
Piektdien ziņots, ka netālu no Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas pamanīti Krievijas militārie kuģi un zemūdene, bet pie Latvijas robežas fiksēti bumbvedēji.
Arī vēstīts, ka lēmumu par NATO austrumu flanga nostiprināšanu plānots pieņemt septembrī gaidāmajā alianses samitā Velsā.
Gan Latvijā, gan Polijā jau ir papildu izvietots ASV militārais kontingents. Latvijā atrodas 150 gaisa desanta karavīri no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.
Tāpat tuvāko trīs mēnešu laikā Latvijā plānotas vismaz piecas mācības, kurās piedalīsies karavīri no 8-10 NATO dalībvalstīm. Uz rudenī gaidāmajām mācībām Baltijas valstīs un Polijā ASV plāno sūtīt ap 600 karavīru, kā arī "M-1 Abrams" tankus, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportierus.
