Rankas skolā tālmācībā latviešu valodu apgūst 22 bērni no ārvalstīm

Klases un tāfeles vietā – skaips* datora ekrānā, bet ceļš līdz skolai mērāms kilometru tūkstošos. Tā var raksturot latviešu valodas apmācību ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem. Šo neformālās izglītības programmu no janvāra īsteno Gulbenes novada Rankas pamatskola. Iespēja šādi - ar interneta starpniecību - apgūt latviešu valodu kļūst arvien pieprasītāka no ārvalstu latviešu ģimeņu puses un, ja sākotnēji valodu mācījās tikai četri bērni, tad tagad jau 22.

Kā mēs ar konkrētu rīcību varam palīdzēt cilvēkiem, kurus ekonomiskā situācija aizvedusi svešumā, bet kuri vēlas saglabāt saikni ar dzimteni un cer, ka kādreiz Latvijā atgriezīsies arī viņu bērni? Šis jautājums, tiekoties Anglijā ar turienes latviešiem, aizdomāties lika Rankas pamatskolas direktorei Laimai Brašei. Un tā radās ideja par tālmācības programmu.

''Sastādījām programmu, bērnu vecākiem bija jāaizpilda tests par zināšanām, prasmēm, iemaņām, nu un pēc tam ar katru bērnu skolotājs strādā skaipā, paredzētas 40 minūtes, bet tas process ir ilgāks: skaipā viņi sasveicinās, viņi pastāsta latviešu valodā, kā viņiem iet, skolotājs parunā arī ar vecākiem, un tad notiek stunda,'' skaidro Laima Braše.

Nodarbības notiek ar katru bērnu individuāli reizi nedēļā. Ar bērniem savā brīvajā laikā strādā divas skolotājas - Mārīte Braše un Aija Krēsliņa, kuras vada mācību stundas, kā arī pārsūta mācību materiālus, kas pēc izpildīšanas tiek atsūtīti atpakaļ. Abām skolotājām šāda mācību procesa norise ar interneta starpniecību, protams, bija jauna pieredze.

''Godīgi sakot, nebiju iedomājusies, ka tādā veidā varētu kādreiz strādāt, būtībā jau pieredze darbā skolā ir, nostrādāti 20 gadi, bet šādā veidā pirmo reizi. Tagad te viens Austrālijas bērniņš pat matemātiku gribētu, bet pamatā jau latviešu valoda, visas tās lietas, kas saistās ar Latviju,'' saka .

Rankas pamatskolā uzsver, ka galvenais ir individuālā pieeja katram bērnam, un ir jau arī pirmie panākumi – piemēram, kāds audzēknis no Austrālijas jau pēc trim mēnešiem runā latviski. Puiša ģimene no Austrālijas, kurā tur mīt jau vairākās paaudzēs, šobrīd gatavojas solim pēc diviem gadiem braukt šurp uz Latviju, lai dzīvotu te. Protams, skolotājām saziņā ar tālo kontinentu jārēķinās arī ar laika starpību:

''Mums septiņu stundu starpība - ja viņiem ir pēcpusdiena, tad mums tas ir agrs rīts, un pamatā ar Austrālijas bērniem tā ir sestdiena, svētdiena, kad man brīvs, tad tā darbošanās; ar Īrijas, Anglijas bērniem tā starpība divas stundas, tur nav problēmu.''

Savā ziņā šīs latviešu valodas tālmācības stundas ir ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem, kuri dzimuši un auguši emigrācijā.

''Tie tak ir dzimuši pat tur daži, un tad viņiem arī tās ir kā mācības kopā ar bērnu. Bet nu no Austrālijas tā mamma tā cenšas… Viņa grib, lai bērns mācās, un tad bērns māca viņu.''

Skolas direktore Laima Braše atzīst - gandarī tas, ka no četriem skolniekiem janvārī to skaits, kas vēlas apgūt latviešu valodu, ir audzis un nu jau mācās 22 bērni.

''Vecvecāki ir satraukušies, kad mazbērns atbrauc uz Latviju - tas ir mazbērns, viņš ir latvietis, bet viņš nerunā latviski, un tas ir briesmīgi - vecvecāki nevar sazināties ar saviem mazbērniem... Bet tie vecāki, ar kuriem es sadarbojos un man ir saikne, viņi ir ļoti latviski un viņi skumst pēc Latvijas. Kāpēc viņi aizbrauca? Viņi aizbrauca piespiedu kārtā, labākas dzīves meklējumos, mēs jau nevaram viņiem pārmest, bet dziļi sirdī viņi ir tik ļoti latviski, viņi skumst pēc Latvijas, viņi grib, lai bērni būtu īsteni latvieši, kas zina latviešu valodu.

Šobrīd finansējumu šī projekta īstenošanai sniedz Gulbenes novada pašvaldība, bet, augot skolēnu skaitam, protams, tas būtu vajadzīgs apjomīgāks, tātad būtu nepieciešams arī valsts atbalsts. Rankas pamatskolā cer, ka arī nozares ministrija varētu tomēr novērtēt te uzsāktā darba nepieciešamību un atvēlēt finansējumu.

* Skaips: Skype - telesakaru lietojumprogramma, kas ļauj cilvēkiem zvanīt bez maksas no sava datora citiem Skype lietotājiem, vai arī uz tālruņiem par maksu. Papildu iespējas ir tūlītēja ziņapmaiņa, datņu sūtīšana u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt