Baltās egles, zeltītie čiekuri un gaismiņu virtenes rada tādu pat sajūtu kā Ropažu baznīcā, kur ik gadu uzplaukst gaismas dārzs. Un zinātāji teic, ka šis minējums ir ļoti precīzs. Arī Gaiļezera kapela jau otro gadu piedzīvo brīnumainas pārvērtības.
"Es jūtos kā pasakā. It kā reāla, it kā sireāla sajūta," atzīst RAKUS kapelāne Rita Otomere. "Kapela ir kā patvērums. Viena no mierīgākajām telpām. Es zinu, ka te sarunā arī randiņus."
Slimnīcas kapelānes ar mīlestību stāsta par katru telpā esošo priekšmetu. Piemēram, altāra kompleksu veidoja bijušie ieslodzītie. Dēļi ir no Jēkaba katedrāles baznīcas 400 gadus senajām sijām.
Savukārt altārglezna ir kādas pacientes ziedojums un pateicība.
"Cilvēki pat netic, kad es saku, ka tas ir krustdūrienā izšūts. Triju gadu darbs. Māksliniece negrib atklāt savu vārdu, bet tas ir tapis laikā, kad viņa piedzīvoja lielas ciešanas. Tā bija viņas lūgšana," stāsta RAKUS kapelāne Inese Lūse.
Tabernākuls ir mūķeņu dāvināts.
Un šī nelielā kapela pieredzējusi daudz! Gan nāvējošas slimības dēļ steigšus kārtotas laulības, gan musulmaņu lūgšanas.
"Ir bijušas gan laulības, gan kristības, gan attālināti bēres, un tas garīgais noskaņojums mainās, kad kapela tukša vai kad ir dievkalpojums. Cilvēki nāk te pabūt klusumā, piedzīvot Dievu un izdzīvot sāpi. Nāk pirms operācijām un pēc," turpina Otomere.
Kapelas un kapelānu nozīmi īpaši uzsver intensīvās terapijas nodaļas ārsti.
"Viņa ir glābusi mūs un mūsu piederīgos. Smagās situācijās var nomierināt, mums nav tam ne laika, ne prasmes. Ja vajag miera ostu, kur palūgt, kur izolēties, tad ir kapela," saka RAKUS Intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Daina Rožkalne.
Vienīgais, par ko vēl sapņo ārsti un kapelāni, būtu iespēja kapelu apmeklēt visu diennakti. Pagaidām tās durvis atvērtas poliklīnikas darba laikā. Bet nereti tieši nakts stundās pacienti un piederīgie meklē īpašu mierinājumu un patvērumu.
