Sadaļas Sadaļas

Krustpunktā

Covid-19 ierobežojumi. Apsūdzības bijušajiem politiķiem digitālās televīzijas lietā

Krustpunktā

Datu nesēju atlīdzības piemērošana viedtālruņiem: domas dalās arī valdībā

Anna Žīgure: Sabiedrība ir saskaldīta, cilvēkus nezināšanas dēļ var nostādīt pret valsti

Rakstniece Anna Žīgure: Latvijā trūkst vienotības; katrs velk segu uz savu pusi

Latvijas sabiedrībā patlaban trūkst vienotības un katrs velk segu uz savu pusi – turklāt ne tikai materiālo, bet arī garīgo deķi. To intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Runājot par vienotību sabiedrībā, Žīgure sacīja: "Var droši gandrīz teikt, ka tik saskaldītas un tik dažādu domu virzienu pārņemtas grupas mūsu tautā, mūsu sabiedrībā varbūt agrāk ir bijušas kaut kad Pirmā pasaules kara vai pēc tam Brīvības cīņu laikā, bet grūti pateikt, vai vēl pēc tam. Jo vairāk vai mazāk mēs esam lielākās grupās domājuši vai virzījušies samērā vienā virzienā," teica rakstniece. 

Pēc viņas teiktā, šodien ir noticis kaut kas negaidīts, jo "liekas, ka katrs velk to segu, ne tikai materiālo, bet arī garīgo segu uz savu pusi".

Vaicāta, kas pie tā vainojams, kas ar mums ir noticis, Žīgure lēsa, ka viens no iemesliem varētu būt tas, ka Latvijā diezgan dramatiski krities izglītības līmenis un mūsu zināšanas par sabiedrību, tautu un valsti.

"Ja cilvēkiem nav pietiekamas izglītības un zināšanu, tad cilvēku domas var manipulēt tādi, kas to vēlas darīt, lai nostādītu mūsu sabiedrību pret valsti.

Man ir cieša pārliecība, ka tas tiešām notiek. Cilvēki, droši vien paši neko ļaunu nedomādami, vienkārši iet šo manipulāciju pavadā," sprieda Žīgure.

Viņa piekrita, ka būtu jābūt gan ģimenē savai nostājai, tāpat skolai un skolotājiem. "Man liekas, ka ļoti pazeminājusies profesijas autoritāte. Tur nav vainojama tikai sabiedrības attieksme. Tur ir vainojamas abas puses."

Rakstniece uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) visiem ierēdņiem būtu jābūt tādiem, kuriem galvenokārt interesē tautas izglītība. "Vai tad tā ir? Par to es šaubos. Tāpat es šaubos par to, ka Veselības ministrijā visi ierēdņi 100% ir tādi, kuriem interesē tautas veselība (..)."

Žīgure teica, ka pati ir vakcinējusies pret Covid-19, atzīstot, ka Latvijā ir daudzi cilvēki, kas netic vakcinācijai, un dramatiski liels skaits ir tādu, kas netic pašam vīrusam. Salīdzinājumam: Somijā sabiedrības attieksme pret vakcinēšanos pret Covid-19 ir daudz pretimnākošāka.

"Mūsu sabiedrības attieksme pret vakcinēšanos ir kā nakts pret dienu, salīdzinot ar Somijas sabiedrības attieksmi.

Pirms mēneša pēc sabiedrisko raidorganizāciju veiktās aptaujas 86% iedzīvotāju vēlējās vakcinēties, un tagad šis skaits visu laiku pieaug (..)," teica Žīgure. "Tā ir ticība valstij, ticība valsts iestādēm".

Vakcinēties pret koronavīrusu vajadzētu aicināt arī Latvijā lielākajām baznīcām, piebilda rakstniece. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt