Tā ir privāta iniciatīva – viņi iegādājušies zemi Raiskuma ezera krastā. Tur uz dzīvi jau apmeties viens bijušais Ķīnas iedzīvotājs.
Par detālplānojumu pašvaldība rīkoja publisko apspriešanu. Pret būvniecību iedzīvotāji neesot, taču pauduši bažas par kanalizāciju. Īpašumus nevar pieslēgt centralizētajiem tīkliem, bet pašvaldībā norāda, ka grūtības tas nesagādās.
Saimnieciskā darbība tur nav paredzēta, un, kā uzsver arī īpašnieku pilnvarotais, draugi tikai braukšot atpūsties.
Projektu par privātmāju būvniecību ķīniešiem uzņēmies viņu draugs Tao Ma. Latvijā viņš dzīvo jau 20 gadus un pirms kāda laika no Rīgas pārcēlies uz dzīvi Raiskumā. Tur atvēris arī savu restorānu. No galvaspilsētas uz laukiem atvilinājis klusums un daba. Tas arī iepaticies draugiem, kuri brauc pie viņa ciemos. Ķīnā tādas vietas esot grūti atrast, tā nu nolēmuši būvēt mājas Raiskumā.
“Es viņiem prasīju, vai tiešām gribat šeit, vai esat pārliecināti? Es viņiem teicu, ka par tādu pašu naudu var iegādāties īpašumus Krētas salā. Te Latvijā vasara ir tikai trīs mēneši, Grieķijā visu gadu. Viņi teica, ka gribot šeit, te ir Raiskuma ezers, Gaujas nacionālais parks un es esmu te blakus, jau zināms cilvēks,” situāciju skaidro uzņēmējs Tao Ma.
Viņa draugi šobrīd Ķīnā vēl strādā, tāpēc domā, ka uz Raiskumu sākumā brauks tikai atpūsties. Pēc tam, kad ies pensijā un bērni būs izauguši, varbūt uz ilgāku laiku, lai arī ar kaut ko nodarbotos, iespējams nelielu biznesu. Pagaidām ir interesējušies par iespēju ierīkot mazdārziņus.
Par ķīniešu ienākšanu atklāti neviens pretenzijas nav izteicis, taču savstarpējās sarunās iedzīvotāju viedokļi dažādi.
„Kāpēc tik laba vieta tiek ārzemniekam? Drīz vispār pie ezera nevarēs pieiet,” saka Raiskuma internātpamatskolas – rehabilitācijas centra skolotāja Līga Vāpa.
“Skatoties, dzīvojot līdz bērniem ikdienā pastaigās, ir domas, kāpēc vietējais nevar izpausties,” viņai piekrīt straupēniete Svetlana Jonāse.
Par to, ka vietējais pārdevis gandrīz divus hektārus zemi ķīniešiem, pašvaldībā piebilst - tas nav tik daudz, lai attīstītos kā negatīva pieredze. Rasts arī risinājums iedzīvotāju bažām par kanalizāciju, ko nav iespējams ierīkot, jo centralizētie tīkli atrodas pārāk tālu. Tā vietā būs hermētiski noslēgts krājrezervuārs un ar īpašniekiem noslēgts līgums par tā izvešanu.
“Mēs pašlaik stāvam vietā, kur šis pakalpojums nav īsti pieejams un neko taču nejūtam no tā. Viss ir atbilstoši normatīvajiem aktiem, atbilstoši likumdošanai un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. No tāda viedokļa nav par ko satraukties,” norāda Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hārdijs Vents.
Novada vadība piebilst, kad būs izbūvēta ūdensaimniecības otrā kārta, tad arī jaunajiem īpašniekiem tai būs jāpieslēdzas.
Privātmājas, kam būs doti dažādu puķu nosaukumi, ķīniešu draugs Tao Ma plāno uzbūvēt līdz gada beigām.
