Nacionāla līmeņa statusa piemērošana Eiropas platuma dzelzceļa projektam “Rail Baltica” ļautu ne tikai ātrāk saņemt būvatļauju un būt drošiem, ka to vairs nevar apturēt, bet arī atvieglotu projekta virzītāju sarunas ar vietējām pašvaldībām. Daudzās no tām līdz šim bijuši iebildumi par piedāvātajiem risinājumiem. Arī pret šī statusa piemērošanu daudzu novadu vadītāji izturas piesardzīgi
“Tas ir nacionālas nozīmes projekts. Limbažu novadam iet cauri trīs risinājumi. Ja pašvaldībai nav iespēju izteikt savu viedokli par projektu, tas nav labi,” norāda Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers.
Savukārt Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzsver, ka “svarīgākais ir šo trasi izvietot veiksmīgākajā vietā, neizslēdzot pašvaldības, pēc tam nebūtu pretenziju, ka būtu šāds statuss”.
“Tam nevajag būt pašmērķim, tas būtu ārkārtīgi gļēvi izspēlēt ārā pašvaldības no projekta tālākās izpētes,” uzskata Straubergs.
Projekta virzītāju “RB Latvija” pārstāvis Neils Balgalis gan uzsver – projektējot dzelzceļa līniju, daudzi iebildumi jau ņemti vērā.
Atsevišķus trases novietojuma posmus piedāvāts mainīt arī Ķekavas, Mārupes un citām pašvaldībām. Galvenie kompromisi jau esot panākti.
“Visā Latvijā ar pašvaldībām esam izveidojuši labāko novietojuma variantu. Manuprāt, var prognozēt, ka sabiedriskās apspriešanas laikā var un tiks izvēlēts labākais variants, kas ir labākais visām pašvaldībām,” pauž Balgalvis.
Viņš arī izslēdz iespēju, ka ar kādu pašvaldību vienošanos neizdosies panākt - “vienošanās būs ar visām Latvijas pašvaldībām, jo esam strādājuši ar visām”.
Tikmēr Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (“Vienotība”) ir pārliecināts – nacionālā līmeņa projekta statuss “Rail Baltica” sliežu ceļam tiks piemērots.
“Visticamāk, ka tas jebkurā gadījumā tiks noteikts par nacionāla līmeņa projektu, jo tas pēc savas būtības ir nacionāla līmeņa projekts, bet tas nebūs, lai ignorētu kāda iedzīvotāja vēlmes. Tas tiks darīts, lai ātrāk varētu veikt šo saskaņošanu un projektu virzīt uz priekšu. Te nav runa, ka ietiepsimies un neuzklausīsim. Mēs to noteikti darīsim. Gan nacionālā līmeņa projekts tam būs, gan iedzīvotāju vēlmes tiks ņemtas vērā,” sola Matīss.
Jau šonedēļ projekta virzītājiem paredzētas atkārtotas tikšanās ar Salacgrīvas, Mārupes un citu pašvaldību iedzīvotājiem, lai apspriestu veiktās korekcijas.
Jau ziņots, ka šopavasar 15 pašvaldībās notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas par “Rail Baltica”, kuru laikā saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi. Tāpat izveidotas gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas, kurās meklēti risinājumi trases izvietojumam.
Līdz šā gada rudenim turpinājās projekta izpētes darbi - veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase. Tā 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadus un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi nodrošinātu maršrutu Tallina - Rīga - Kauņa - Varšava - Berlīne.
"Rail Baltica" projekts Latvijai izmaksās aptuveni 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
