Labrīt

Brīvības iela Cesvainē nosaukumu nav mainījusi kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem

Labrīt

Kā sausums ietekmē dārzeņu ražu

"Rail Baltica" trases izpētē atrod vēsturiskus ogļu un darvas uzkalniņus

«Rail Baltica» trases izpētē atrod vēsturiskus ogļu un darvas uzkalniņus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ja jums pēdējās dienās gadījies būt Rīgas Centrālajā stacijā un manīt tur ļaudis ar sarežģītiem mēraparātiem skenējam durvis, kāpnes un uzrakstu „Rīga”, būsiet bijis liecinieks stacijas ēkas mākslinieciski vērtīgo elementu trīsdimensiju uzmērīšanai. Kādēļ tā vajadzīga? Tā ir daļa no priekšdarbiem jaunās „Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūvei, kas paredz izpētīt kultūrvēsturiskās vērtības visā plānotās dzelzceļa trases garumā.

Sešdesmito gadu moderns eiropeisks objekts

Uzņēmuma „Arhitektoniskās izpētes grupa” jeb AIG vadītājas Baibas Eglājas komanda Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā veikusi trīsdimensiju lāzerskenēšanu. Arī šajā padomju laika būvē eksperti identificējuši vairākas vērtības, ko stacijas pārbūvē nedrīkstēs iznīcināt.

„Tās ir “teracco” grīdas vienā telpā, šie ieejas mezgli ar uzejām uz VIP zāli, oriģinālās koka durvis ar metāla režģiem, izejas uz dzelzceļu un pulksteņa tornis,” stāstīja Eglāja.

Tagadējā Rīgas pasažieru stacijas ēka celta 20.gadsimta sešdesmitajos gados, aizstājot veco 19.gadsimta būvi. Stacijas seju vēlreiz mainīja pretrunīgi vērtētā pārbūve divtūkstošo gadu sākumā.

„Lai varētu dot priekšstatu cilvēkiem, kas nav šo staciju pieredzējuši normālā veidā, ir klasiskais teiciens, ko esmu aizņēmusies no teātra zinātnieces Silvijas Radzobes, kura savulaik rakstīja grāmatu par dramaturgu Gunāru Priedi. Tas man atstāja priekšstatu par to, cik nozīmīga ir šī stacija. 1961.gadā tika vienlaikus nodoti divi objekti – VEF kultūras pils un Rīgas stacija. Ja jūs noliekat blakus šo Staļina baroku un šo moderno, eleganto, tam laikam ārkārtīgi spēcīgo projektu, tad jūt, ko tas nozīmē šeit, Rīgā. Tas nozīmē, ka tiek izveidots viens moderns, 60.gadu stilistikā absolūti eiropeisks objekts,”  stāstīja Eglāja.

Pēta, lai “kaut kam neuzdurtos” būvniecības laikā

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā tika plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Centrālā dzelzceļa stacija ir lielākais, bet ne vienīgais kultūrvēsturiskais objekts, kas jāizpēta „Rail Baltica” trases ceļā.

Pētniekiem tā būs jānostaigā 263 kilometru garumā cauri visai Latvijai, stāstīja uzņēmuma „Eiropas Dzelzceļa līnijas” projektu vadītāja Ilze Lukstiņa.

„Izpētes mērķis ir pēc iespējas labāk sagatavoties projektēšanai. Jo vairāk zināsim, kas ir zem zemes un kādas kultūras vērtības mēs skaram, jo labāk varēsim saplānot darbus un novērtēt, vai, piemēram, pirms būvniecības kaut kur nav nepieciešami arheoloģiskie izrakumi vai kādas citas papildu darbības, lai arī aizsargātu šīs kultūras vērtības,” stāstīja Lukstiņa.

“Tā mēs arī varam maksimāli novērst risku, ka kaut kam uzduramies būvniecības laikā,” viņa piebilda.

Konkursā par izpētes darbiem uzvarētāji ir divi – AIG un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts. Darbus veic pa posmiem un iedala divās daļās. Viena ir kultūrvēsturisko pieminekļu un vērtību dokumentēšana, stāstīja Lukstiņa.

„Arhitektūras daļā mēs jau zinām, ka skaram vairākus [kultūras] pieminekļus. Tie ir divi satiksmes pārvadi Torņakalnā – Torņakalna ielas un Altonavas ielas pārvadi, Gogoļa ielas pārvads, komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalna stacijā, kurai mēs būtībā braucam pāri, līdz ar to ir jādomā, kur un kā mēs to pārvietojam, lai šo piemiņas vietu nesabojātu,” atklāja Lukstiņa.  

“Kultūras piemineklis ir arī dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu, ko daudzi cilvēki nezina. Un, protams, Centrālās stacijas ēka,” viņa sacīja.

Ar rokas zondi pēc arheoloģiskām vērtībām

Bet otra darba daļa ir arheoloģiskā izpēte visas trases garumā.

 “Galvenais nezināmais, protams, ir šis arheoloģiskais mantojums. Respektīvi, mums jāpārbauda trase, mēģinot noteikt, vai tur ir kādas paliekas no senām dzīvesvietām, senām apbedījuma vietām un tā tālāk,” skaidroja Latvijas vēstures institūta darba grupas vadītājs, arheologs Valdis Bērziņš.

 “Saskaņā ar darba uzdevumu mēs zondējam ar rokas zondi apmēram ik pēc 50 metriem. Mēs arī pārbaudām visa veida atsegumus, uzartos laukus, kurmju rakumus, mēģinot konstatēt kaut kādas arheoloģiskas liecības,” stāstīja Bērziņš.

Vēstures institūta pētnieki līdz šim nostaigājuši posmu no Torņakalna līdz lidostai un caur Jaunmārupi gandrīz līdz Baldonei.

„Šī ir tāda stipri mežaina teritorija, kur arī pagātnē nav bijis daudz iekoptu lauku, tā kā šīs liecības par seno apdzīvotību ir ļoti maz. Kas ir tāds interesants – piemēram, AIG savos posmos ir konstatējuši diezgan daudz tā saucamo „ogļu uzkalniņu” – tās ir vēsturiskas ogļu dedzināšanas vietas. Savukārt savā posmā mēs konstatējām objektu, kas, visticamāk, ir darvas dedzināšanas vieta. Kopumā šie rezultāti dos varbūt mazliet jaunu ieskatu par to, kā savulaik ir izmantoti dažādi meža produkti Rīgas tuvumā,” atklāja Bērziņš.

Nozīmīgu atklājumu gadījumā būs jāveic papildu izpēte, taču "Rail Baltica" trases novietojumu tas vairs nemainīs.

"Jautājums ir par tehniskajiem risinājumiem, kas tiks izmantoti, lai šīs senās paliekas ietekmētu pēc iespējas mazāk," piebilda arheologs.

Šajā pavasarī būs izpētīti trīs „Rail Baltica” posmi, rudenim paliks vēl četri. Kaimiņi igauņi izpēti jau pabeiguši, bet lietuvieši to vēl turpina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti