Sadaļas Sadaļas

«Rail Baltica» šā gada plāns – 15 pašvaldību lēmumi, konkrēta trase un sarunas par kompensācijām

Kopš pērnā pavasara, kad Eiropas sliežu platuma trases «Rail Baltica» plānus atbalstīja desmit pašvaldības, nu zaļo gaismu jaunajam dzelzceļam dod visas 15 vietējās varas, kuru teritoriju ātrvilciens caurbrauks. Taču šogad vēl visām 15 pašvaldībām jāpieņem atbilstīgi domju lēmumi, lai projektētāji jau zīmētu konkrētu sliežu ceļa trases izvietojumu, kā arī ar zemju un namu saimniekiem sāktu vienošanās procedūras par kompensācijām tur, kur vilciena ceļa priekšā nāksies piekāpties.

Iedzīvotāji un pašvaldības kopumā atbalsta projektu «Rail Baltica» - to kā galveno panākumu pērn gada nogalē notikušajās sabiedriskajās apspriedēs min kompānija «RB Latvija». Rezultātā tapis vēriena ziņā līdz šim nebijis 900 lappušu ziņojums par to, kā vilcienu satiksme ietekmēs vidi. Dokumentā skaidrots, kāds būs dzelzceļa līnijas maršruts, kā tas šķērsos upes, kur būs tilti, ar kādu troksni un vibrācijām būs jāsamierinās, kā arī – kas jādara, lai ietekmi mazinātu.

Kas veicams šajā gadā? Stāsta «RB Latvija» telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis:

"Jāpieņem būtisks lēmums, plānojam, ka martā visas Latvijas pašvaldības pieņems lēmumu par paredzētās darbības akceptu jeb izvēlēsies tās alternatīvas, kuras tām šķiet vispiemērotākās no pašvaldības, vides, iedzīvotāju viedokļa. Ar lielu pārliecību varu teikt, ka trases savienosies; ja gadījumā kādā no pašvaldībām tās nesavienosies, par šo posmu lēmumu nāksies pieņemt Ministru kabinetam."

Pie kompromisa jau pērn tikusi viena no nesamiernieciskākajām pašvaldībām – Mārupes novads. Vairākkārt tiekoties ar projekta attīstītājiem, Mārupe piedāvāja trīs variantus, kā sliežu ceļu varētu aizvadīt līdz lidostai «Rīga», kur ātrvilcienam plānota otra pietura Latvijā. Pieņemamākais ir variants, ka dzelzceļš atrodas paralēli apvedceļam A5 tuvāk Jaunmārupei. Tad tas turpināsies cauri mežiem, līdz ar to maz skarot lauksaimniecības zemes un neizpostot Vētrasciemu un vietējos kapus. Tomēr vēl ir daudz, pie kā piestrādāt, saka Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs no Zemnieku savienības:

"Jāpievērš uzmanība infrastruktūras objektu pārkārtošanai, kas saistīts ar ceļiem, tiltiem, pazemes meliorācijas sistēmām. Ir jāprecizē arī dzelzceļa būvēšanas laikā ceļu šķērsojumi. Pašvaldību speciālisti arī iesaka izvērtēt iespēju apvedceļu A5 savienot ar lidostu "Rīga", jo no Kurzemes puses lidostai piebraukt ie samērā sarežģīti - vai nu braucot pa Ulmaņa gatvi, vai šķērsojot Mārupes novadu. Smagākais jautājums ir par kompensācijas mehānismu, te īpašumi ir samērā nelieli, bet tie tiks sašķelti."

Visā valstī projekta īstenošana skars mazāk par tūkstoti īpašumu. Mārupe uzsver, ka būtiski būs, lai atpērkamo īpašumu vērtību nosaka jau tagad, nevis vēlāk, kad trase jau būs iezīmēta un tirgus cena kritīsies. Neils Balgalis no «RB Latvija» tajā problēmas neredz:

"Tas ir process starp valsti un indivīdu, tas balstās uz tirgus vērtību, uz savstarpējo sarunu. Nedomāju, ka ir iemesls bažām. "

«Rail Baltica» projekta pirmajā kārtā Brisele piešķīrusi Latvijai 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posmam no Rīgas stacijas līdz lidostai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020. gadam iedoti 442 miljoni eiro jeb līdzfinansējums teju 82% apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt