Krustpunktā

Aktuāli: Covid-19 neatkāpjas, diskusijas par nodokļu reformu arvien aktuālas

Krustpunktā

Diskusija: Valdības darbs Covid-19 pandēmijas laikā

Krustpunktā Lielā intervija. "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna

«Rail Baltica» projektā Latvijā plāno 16 stacijas; esot liels potenciāls piesaistīt pārvadātājus

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektā Latvijā plāno izbūvēt 16 stacijas, tostarp peronus. Savukārt vilcienu iepirkšana neietilpst projektā, vienlaikus – trasei esot ļoti liels potenciāls piesaistīt pārvadātājus, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pastāstīja “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.

Būvējot jaunu līniju no ziemeļiem uz dienvidiem, būs reģionālās stacijas, kuras iepriekš nekad nav bijušas. Piemēram, Salacgrīvā, Iecavā, Bauskā. Tā būs daļa no satiksmes, un paredzēts, ka starp tām tiks organizēti reģionālie reisi.

Pašlaik Latvijā paredzētas 16 stacijas. Tuvākā pusgada laikā plānota analīze, lai izšķirtos, kam katrā no stacijām jābūt. “Rail Baltica” ietvaros izbūvēs arī peronus un stacijas noteiktā apjomā.

“Tur nav stāsti tikai par dzelzceļa staciju. Mēs runājam par multimodālu transporta mezglu, lai tur būtu dzelzceļa stacija, lai būtu arī iespēja atbraukt, noparkoties ar automašīnu un doties pēc tam uz Rīgu vai kādā citā virzienā, un tajā pašā laikā būtu sasaiste ar reģionālo transportu, ar citiem autobusiem.

Lai šī nav vienkārši stacija mežā, bet patiešām multimodālais transporta mezgls, kas būtu nepieciešams reģionam attīstībai kopumā,” pastāstīja Driksna.

Savukārt vilcienu iegāde nav paredzēta projektā. Turklāt pārvadātāji var būt dažādi.

“Tā būs atklātā tipa līnija. Līdz ar to ir iespējams, ka pārvadātāji var būt gan no Latvijas, ja kāds vēlas investēt šajā projektā un vilcienos, kā arī var nākt pārvadātāji, kas jau darbojas Eiropā. Līdz ar to “Rail Baltica” nav projekts, kurš pirks vilcienus. “Rail Baltica” nodrošina infrastruktūru, pa kuru šiem vilcieniem pārvietoties,” paskaidroja Driksna.

Viņš vērtēja, ka projektam ir labas izredzes piesaistīt pārvadātājus. Tiek lēsts, ka pirmajos pāris gados pa trasi pārvietosies pieci miljoni pasažieru un 16 miljoni tonnu kravas gadā.

Taču būtisks jautājums, lai piesaistītu pārvadātājus, ir efektīvi uzbūvēta dzelzceļa līnija ar vienotiem standartiem visās trijās Baltijas valstīs. “Jābūt skaidriem spēles noteikumiem no valstu puses. Līdz ar to ir būtisks jautājums, kurš būs infrastruktūras pārvaldītājs un kā šo trasi pārvaldīs. Un tas ir vēl jautājums, kas būs valstīm jālemj nākamā gada laikā, lai jau laikus varētu sākt piesaistīt vilcienu īpašniekus un kravu un pasažieru organizētājus,” norādīja projekta pārstāvis.

KONTEKSTS:

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt