«Rail Baltica» noslēdz pirmo apspriežu ciklu; līdz septembrim meklēs kompromisus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ar sanāksmi Garkalnē trešdienas vakarā noslēgsies pirmo sabiedrisko apspriežu cikls par plānu cauri Latvijai nākamajos desmit gados izbūvēt dzelzceļa līniju «Rail Baltica». Pārdesmit gadu lolotā iecere nu sākusi iegūt reālas aprises vismaz kartē, tādēļ iedzīvotāju interese par sliežu ceļu uz Rietumeiropu ir milzīga. 

Pašvaldībās ārpus Rīgas vērojama viena nostāja: «Dzelzceļu vajag, bet ne pār vai gar manu māju.» Tikmēr rīdzinieki, kas pie sliežu satiksmes pieraduši visvairāk, pret moderno dzelzceļu ir negribīgāki, bet apakšzemes tuneli gatavi aizbērt, vēl nemaz neizraktu. Savukārt Mārupe, kam jaunais dzelzceļš skādētu vismazāk, ātrgaitas vilcienu nevēlas nemaz.

No Rīgas uz Maskavu un tad uz Berlīni - pašlaik šo kā vienīgo iespēju uzņēmums «Latvijas dzelzceļš» piedāvā nokļūšanai Vācijas galvaspilsētā pa sliežu ceļu. Brauciens gan būtu ne vien dārgs, bet arī pilns formalitāšu kārtošanas un samērā ilgs, jo pēc komfortā aizvadītas nakts vilciens uz Berlīni atiet tikai nākamajā rītā.

Maskava, Minska un Sanktpēterburga ir vienīgās pilsētas, kurp bez pārsēšanās no Latvijas var nokļūt ārpus valsts robežām.

Pirms divarpus nedēļām sabiedrības izvērtēšanai pirmoreiz nodots vismaz pārdesmit gadu lolotais plāns ar atbilstoša platuma sliežu ceļu Baltijas valstis gan simboliski, gan tīri praktiski atgriezt Eiropas sastāvā. Pašreizējos apstākļos tam būtu ģeopolitiska nozīme.

Savukārt pēc 15 gadiem, iesēžoties vilcienā Rīgā, Berlīnē varētu izkāpt pēc astoņām līdz desmit stundām. Līdz Kauņai un Varšavai varēs tikt jau pēc desmit gadiem, skaidro pilnsabiedrības «RB Latvija» plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Ātriem, ērtiem un drošiem pasažieru un kravu pārvadājumiem Latvijā nepieciešams 235 kilometrus garš un 300 metru plats koridors, kurā moderno dzelzceļu izbūvēt. Tas skars 15 pašvaldības no Ainažiem cauri Rīgai līdz pierobežai Bauskas novadā. Patlaban izveidoti divi trases varianti, kas pirmoreiz tiek rādīti iedzīvotājiem.

Transporta nozares eksperts Tālis Linkaits sabiedriskajām apspriedēm sekojis līdzi un secina, ka cilvēki noticējuši, ka šis projekts notiks. Iedzīvotāju interese bijusi milzīga – sanāksmes apmeklējuši vairāk par 4000 interesentu. Lai gan tieši skarti būs salīdzinoši maz cilvēku, jo pašreizējais variants paredz visā trases garumā nojaukt trīs dzīvojamās mājas, bet vēl 200 ēkas atrodas 300 metru sliežu ceļa aizsargjoslā. Galvenais secinājums – par maz informācijas, kāds ir 21.gadsimta dzelzceļš, kādi trokšņa līmeņi, saka Linkaits.

Informācijas trūkums diezgan labi bija sadzirdams jau pirmajā sabiedrības apspriedē Sējas novadā. Domājot globāli, vairums runā līdzīgi kā Sējas mērs Guntis Liepiņš no vēlētāju apvienības «Tēvzeme», kurš kā pilsonis saprotot trases nozīmīgumu, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā.

Tikai ne manā pagalmā!

Tomēr valstiskā domāšana beidzas brīdī, kad visiem vajadzīgais «Rail Baltica» iegūst jau konkrētus apveidus. Tādēļ sabiedriskajās apspriedēs ārpus Rīgas skaļākie pretenziju cēlāji ir tie, kas kartē sliežu ceļa koridoru redz pāri saviem īpašumiem. Asas diskusijas bija arī Salacgrīvas novadā, kura teritorija gar jūru ir teju 60 kilometru gara un ko dzelzceļš paralēli Igaunijas šosejai sadalīs uz pusēm.

„Ja tas mani fiziski neskar, ja ir 300 – 400 metri no mājas, tad lai iet,” saka kāds apspriedes dalībnieks.

Kamēr vieni iebilst, citi jau veido domubiedru grupas dzelzceļa atbalstam. Bet ar nosacījumu, ka stacijas būs ne tikai Rīgā un lidostā, bet arī novados. Tādas vēlmes izteikušas Salacgrīva un Bauska, arī Stopiņi un Ropaži.

Galvenais plānotājs Neils Balgalis no uzņēmuma «RB Latvija» skaidro – tādas iespējas būs, bet ne tik drīz. Līdz 2025. gadam vispirms būvēs starptautisko līniju, tiesa, paturot prātā, ka nākotnē šādas stacijas būs un paredzot tām tehniskos risinājumus.

Troksnis un vibrācijas ir lielākais bieds tiem iedzīvotājiem, kam nāksies samierināties ar jauno sliežu ceļu kaimiņos. Tāpēc vai katrā sabiedriskajā apspriedē Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta vadītājs Māris Riekstiņš atkārto – ļoti daudzi, kas bijuši ārzemēs, var atcerēties, ka tur nav nekādu vibrāciju un kūpošu lokomotīvju, tas ir cita tipa dzelzceļš.   

Taču tādus argumentus nepieņem Mārupē un Rīgā. Galvaspilsēta projektā iegūtu rekonstruētu Centrālo staciju un likvidētu dzelzceļa uzbērumu līdz Daugavai, atverot skatu uz Vecrīgu. Bet nepatika sākas Pārdaugavā, kur viens no variantiem paredz sliedes līdz Mārupei pa esošo dzelzceļa koridoru. Savukārt otrs ir mazliet taisnāks ceļš, bet šķērsotu Āgenskalnu pa diviem apakšzemes tuneļiem.

Dainis Mačs no Mērsraga ielas domā – tunelis ietekmēs viņa un apkārtējos īpašumus. Turklāt Āgenskalnā nevajag braukt ne virszemē, ne pa tuneli. Līdzīga nostāja valda arī Mārupē.

Tālis Linkaits saka, ka Mārupes novads pat īsteno uzbrūkošo taktiku, apšaubot projekta kvalitāti, bet tā ir strupceļa politika, jo Latvija nevēlas zaudēt konkurences cīņā transporta tranzīta jomā.

Mārupē nav domāts nojaukt nevienu ēku, 300 metru koridorā atrodas trīs savrupnami, savukārt divu kilometru rādiusā ap dzelzceļa trasi – 90 māju.

Plānotājs Balgalis salīdzina  ar Jūrmalu, kur blakus dzelzceļam ir daudz māju, „visa Jūrmala ir kilometru no dzelzceļa”.

Par kompensācjām vēl tikai domās

Jauna lieta, ko atklājis sabiedrisko apspriežu cikls, ir arī tas, ka mūsu valstī nav mehānisma, kā kompensēt tādas infrastruktūras izbūves netiešos zaudējumus. Zināms, ka īpašumus zem sliežu līnijas atpirks par tirgus cenu. Savukārt līdz rudenim Māris Riekstiņš no Satiksmes ministrijas sola mehānismu, kā atdarīt citiem ātrvilciena kaimiņiem, piemēram, sakārtojot infrastruktūru.

Plānotājs Balgalis skaidro, ka jau aprīlī un maijā diskusijas tiks turpinātas ar tiem, kuru īpašumi atrodas tieši iezīmētajā trasē.

„Uzdevums nākamā pusgada laikā šajos 300 metros izveidot 40 – 60 metru koridoru, šajā procesā ir vieta sabiedrībai, pašvaldībām, ir jāatrisina būtiski jautājumi par kompensācijām un arī  par detalizētiem risinājumiem,” saka Balgalis.

Nākamais sabiedrisko apspriežu cikls plānots rudenī. Tad arī būs zināms ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt nākamgad jau detalizēti tiks uzmērīta izvēlētā trase un gatavoti lokālplānojumi, lai gada beigās izsludinātu iepirkumu projektēšanai. To jau darīs Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail».

Pilnsabiedrībai «RB Latvija» ar darbiem līdz nākamā gada beigām jāiekļaujas nepilnu četru miljonu eiro tāmē. Latvijas Radio jau vēstīja, ka viss projekts Latvijā sākotnēji plānoto 1,3 miljardu eiro vietā izmaksās ne mazāk kā gandrīz divus miljardus.

Tikmēr līdz galīgajam trases variantam tikusi mūsu kaimiņvalsts Igaunija, kur «Rail Baltica» sāksies. Kā Latvijas Radio apliecina Evelīna Kaldoja no laikraksta «Postimees», Igaunijā sabiedrības nostāja, ka dzelzceļu kopumā vajag, bet ne manā pagalmā, dažviet valdījusi jau pirms vairāk nekā gada.

Savukārt Lietuvas ziņu aģentūras BNS žurnālists Artūrs Ketleriuss stāsta, ka tur «Rail Baltica» sadalīts divos posmos. Jau pašlaik no Polijas uz Kauņu izbūvē dzelzceļu kravu pārvadājumiem. Gan šo posmu, gan sliežu ceļus no Kauņas virzienā uz Latviju sabiedrība uzņēmusi bez īpašām diskusijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti