«Rail Baltica» dēļ var parādīties «aizmirstas pilsētas»

Šobrīd ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projekts pamazām nonāk tajā fāzē, kad lemšana jau ir Baltijas valstu rokās, taču ne vienmēr alternatīva dzelzceļa līnija nāk par labu mazām pašvaldībām, par kurām pamazām aizmirsīs un kuru uzņēmēji, kas saistīti ar tranzīta satiksmi, zaudēs ienākumus. 

Piemēram, no jaunās dzelzceļa līnijas varētu ciest Salacgrīva - ja „Rail Baltica” reģionālais atzars neieiet novada centrā, tad par pilsētu pamazām sāks aizmirst.

Latvijas pašvaldības jau ir sākušas interesēties par projekta otro kārtu, kurā sāksies jaunās dzelzceļa līnijas ietekmes uz vidi vērtējums. Šobrīd savu satraukumu paudušas Mārupe un Babīte, bet reģionālo pārvadājumu atzari ļoti svarīgi ir visām pašvaldībām, caur kurām „Rail Baltica” virzīsies. Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs uzskata, ka šobrīd pašvaldībām ir iespēja paust savas vēlmes.

„Šobrīd pirmais posms jeb mugurkauls ir uzzīmēts. Protams, mūs interesē, pie iespējas, ja tie būs reģionālie pārvadājumi, lai šī satiksme būtu ļoti ērta ar nokļūšanu Rīgas centrā. Šobrīd ir darba grupa, kas ar pašvaldībām strādā. Tie ir konsultanti un ministriju pārstāvji, kas ar mums runā, šobrīd ir tas laiks, kad pašvaldības tiek uzklausītas. Skaidrību vairāk varētu rast tad, kad tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tad mēs ceram iegūt vairāk atbilžu uz jautājumiem, kurus priekšizpētē neveic. Šobrīd tiek veikta tehniskā un ekonomiskā izpēte pašai līnijai kā tādai, bet mūs interesē, kas varētu notikt nākotnē ap šo līniju apkārt,” stāstīja Straubergs.

Igaunijas Institūta pētnieks Erki Terks uzskata, ka agrāk vai vēlāk, bet autotransporta plūsma tāpat samazināsies. Pieaugošās vides prasības un izmaksas liks pāriet uz ekonomiskākiem un videi draudzīgākiem transporta veidiem, un šajā gadījumā, tas ir dzelzceļš.

Tā nav tikai Baltijas valstu situācija, bet visas Eiropas kopējā nākotne. Uz ceļiem situācija neuzlabosies, automašīnu kļūs tikai vairāk un piesārņojums pieaugs. Dzelzceļš ir ne tikai videi draudzīgāks, bet arī izmaksu ziņā lētāks. Tas paredz labas biznesa iespējas un nav nozīmes, uz kuru valsti jūs brauksiet.  

Pie lielāka pasažieru skaita taisnai dzelzceļa līnijai samazināsies autobraucēju skaits, kas ietekmēs uz „Via Baltica” autoceļa strādājošos uzņēmējus. Samazināsies ieņēmumi degvielas uzpildes stacijām, veikaliem un kafejnīcām. Bet vēlēšanās iegriezties tādās vietās kā Salacgrīva būs mazākas. To darīs tūristi, kuri apzināti būs pētījuši iespējas ceļot uz unikālām vietām, bet diemžēl tādu ceļotāju ir mazāk nekā gribētos.

„Rail Baltica” projekts ir svarīgākā daļa no plašākas attīstības vīzijas visam reģionam, kas ietver arī sadarbību austrumu virzienā aiz Eiropas Savienības robežām. Bet projekts paredz lielākoties dalībvalstu iesaistīšanos, ne Eiropas institūciju. Igaunija, Latvija, Lietuva un Somija ar Poliju, kuras arī ir ieinteresētas, tā ir daļa pat no Baltijas un Adrijas jūras koridora. Ja kāda no iesaistītajām valstīm nolemj nesadarboties, tad projekts apstājas.

Pašlaik „Rail Baltica” projekta realizācijai ir nodibināts visu Baltijas valstu kopuzņēmums AS „RB Rail”. Tas strādās gan pie mārketinga, gan arī pie tehniskajām projekta lietām, kā piemēram projektēšanas un būvniecības. Uzņēmumā vienlīdz lielā apmērā ir pārstāvēti visu Baltijas valstu pārstāvji, lai projektu arī realizētu visiem pieņemamā veidā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti