No autoostas četrstāvu ēkas jumta ļoti labi pārskatāma apkaime, un var vizualizēt, kur un kāda būs plānotā Eiropas platuma dzelzceļa līnija projektā «Rail Baltica». Jaunajām sliedēm daudz vietas nav, jo starp pašreizējo sliežu ceļu uzbērumu un autoostas ēku un peroniem ir daži metri. Taču darbi plānoti vērienīgi, jo zemes uzbērums ir nojaucams, sliedes paceļot uz estakādes un tādējādi paverot skatu no Vecrīgas uz Centrāltirgu. Tāpēc līdz šim projekta īstenotājiem bija plāns vismaz daļu autoostas nojaukt.
Rīgas Starptautiskās autoostas vadītājas vietnieks Jānis Briedītis saka – nu plāni mainījušies, «Rail Baltica» projekta virzītāji sāk pētīt un skatīties, un it kā varēšot apiet autoostas ēku un tikai daļa no autoostas teritorijas, «tāda strēmelīte» būs nepieciešama jaunajam sliedēm, bet uzbērumu, visticamāk, nesaglabās.
Tādējādi vismaz pašreizējā versijā autoostas vadības galvenā atbildība būs, kā organizēt darbu, lai netraucētu autobusu satiksmi apjomīgo būvdarbu laikā.
Uzņēmuma «Eiropas dzelzceļa līnijas» Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris skaidro, ka pašlaik «Rail Baltica» virzība ir projektēšanas fāzē. Patlaban tiek meklēts būvprojekta un pašu darbu veicējs pirmajam posmam, kur līdz ar staciju un jauno tiltu pār Daugavu ietverta arī autoosta.
Vingris saka, ka pašlaik ir pārliecība, ka autoostas ēkas nojaukšana nav nepieciešama, un būvdarbiem būs jābūt organizētiem tā, lai autoostai nenodarītu skādi, lai vibrācijas vai slodzes neietekmētu autoostas ēkas pamatus.
Projektam būs jābūt gatavam 2019.gada beigās, lai 2019.gada beigās vai 2020.gada sākumā varētu sākt būvdarbus, kurus plānots pabeigt līdz 2022.gadam, saka Vingris.
Tātad pēc piecarpus gadiem daļai dzelzceļa stacijas un peroniem jābūt jaunā veidolā, jābūt papildu sliežu ceļiem un tiltam pār Daugavu. Paralēli tam kompānija «Eiropas dzelzceļa līnijas» līdzīgā secībā plāno darbus līdz lidostai, kuras stacijas projektēšanai pirmā atlase jau notikusi. Turklāt dokumentus zīmēs tā, lai Torņakalnā nākotnē varētu izbūvēt staciju starpsavienojumiem no centra uz lidostu, apgalvo Vingris.
Pašlaik, izvērtējot vajadzības un iespējamo pieprasījumu, tehniskie risinājumi izstrādāti tā, lai Torņakalnā varētu izbūvēt lidostas ekspresvilciena staciju, taču tā nebūs starptautisko vilcienu pieturvieta, saka Vingris.
Ieceru maiņa, atstājot autoostu savā vietā, plānus likusi pārveidot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam. Rīgai jau teorētiski piešķirti septiņi miljoni eiro Kohēzijas fonda naudas, lai Torņakalnā pašreizējo mazdārziņu teritorijā izveidotu multimodālu transporta mezglu ar stāvparku mašīnām. Kā skaidro departamenta direktora vietniece Oksana Dumpe, pašlaik tiek pētīts, kā Pārdaugavā varētu salāgot dažādus transporta mezglus.
Pagaidām vēl pētīšanas stadijā ir arī doma uz Torņakalnu pārcelt daļu reisu, ko pašlaik apkalpo Rīgas autoosta, atzīst tās vadītājas vietnieks Jānis Briedītis.
«Tāda doma ir, cik tā ir reāla, tas ir spriešanas līmenī pagaidām,» saka Briedītis.
Tādējādi «Rail Baltica» Rīgas projektā arvien ir daudz nezināmā, tomēr iesaistītās puses vismaz sākušas komunicēt. Doma ir arī par Torņakalna dzelzceļa stacijas pārcelšanu tuvāk Daugavai.
