«Rail Baltica» būvdarbi no decembra ieviesīs pamatīgas pārmaiņas Rīgas autoostas darbībā

Jau pēc aptuveni mēneša Rīgas Starptautiskajā autoostā gaidāmas ievērojamas pārmaiņas, kas saistītas ar "Rail Baltica" būvniecību. Mainīsies teju 50 gadus nemainītie autobusu atiešanas peroni, bet pasažieru izkāpšana pakāpeniski tiks pārcelta ārpus autoostas teritorijas uz Maskavas ielas. Autoosta pārbūvei ir gatava, taču uztraucas, ka pārmaiņas aizslaucīs arī tai dārgu ozolu. 

„Rail Baltica” būvdarbi no decembra ieviesīs pamatīgas pārmaiņas Rīgas autoostas darbībā
00:00 / 05:11
Lejuplādēt

Jau pēc mēneša – decembra sākumā – aptuveni trešdaļa Rīgas autoostas teritorijas kļūs par "Rail Baltica" būvlaukumu. Darbi tiks organizēti pakāpeniski, un tādas būs arī izmaiņas.

"Vispirms tiks nojauktas nojumes, un tiks izveidots būvžogs, kas nodalīs autoostas teritoriju no būvlaukuma. Katrā ziņā tuvākos divus gadus būs problēmas cilvēkiem, arī šoferiem būs jāseko informācijai. Mēs esam atrunājuši ar būvnieku, ka saskaņosim savstarpēji, ja kas būtiski mainīsies.

Iespējams, ka daļa iebraucošo autobusu varēs pat neiebraukt autoostas teritorijā, bet gan pie teritorijas uz Maskavas ielas izlaist cilvēkus,

jo autobusu aprite būs apgrūtināta, mazāka teritorija. Ar Rīgas domi un Autotransporta direkciju ir runāts par to, ka autobusa šoferiem tiks ierādītas vietas tuvumā ielu malā, lai nodrošinātu starpreisu stāvēšanu, kas vairs autoostas teritorijā nebūs iespējama," stāstīja Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.

Darbi notiks pakāpeniski – sākumā pa naktīm tiks nojauktas nojumes pie peroniem, kas atrodas uzbēruma pakājē. Pēc tam tiks pārliktas inženierkomunikācijas, tajā skaitā pārbūvētas "Rīgas siltuma" maģistrālās sistēmas caurules. "Rail Baltica" būvnieku "BeReRix" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde norādīja, ka to var darīt tikai siltajā sezonā.

"Protams, tā kā tas viss ir tiešā tuvumā vai autoostas teritorijā, tad tas kaut kādā veidā ietekmēs. Šobrīd mēs kopā ar autoostu esam saskaņojuši un izstrādājuši plānu ar deviņiem soļiem, kā katru aktivitāti darām un kā nodrošinām to, lai autoosta turpina funkcionēt. Vairākiem autobusiem dienas laikā nav iespējas veikt izkāpšanu. Šim nolūkam šobrīd esam gan ar Autotransporta direkciju, gan Rīgas domes dažādiem departamentiem saskaņojuši risinājumu,

ka Ģenerāļa Radziņa krastmalā, tas ir, 150 metrus no autoostas nomainīsim satiksmes organizāciju, lai tur var izkāpt.

Un tiks nodrošināts, lai atbraucēji, kas atbrauc uz autoostu, tuvā apkārtnē pie autoostas var izkāpt," stāstīja Linde.

Visu darbu veikšanai būs nepieciešami aptuveni 20 mēneši. Lai pasažieriem atvieglotu orientēšanos pārmaiņu laikā, autoosta gatavojas informāciju izvietot gan uz elektroniskajiem tablo, gan drukāt uz biļetēm un plakātiem. Pārbūves laiks būs sarežģīts, taču, norokot pašreizējo uzbērumu, autoostas teritorija kļūs patīkamāka un iegūs savienojumu ar Vecrīgu. Taču jūtamu satraukumu autoostas vadībā izraisījis sarkanā ozola liktenis. Koks iestādīts 1964. gadā, kad sāka darboties autoosta, un autoosta to vēlas saglabāt.

"Es tiešām nedomāju, ka lielais "Rail Baltica" projekts būtu jāsāk ar ozola nociršanu. Šis ozols mums ir īpašs tieši tāpēc, ka viņš, pirmkārt, ir sarkanais ozols jeb akmens ozols – stiprs un grūtos apstākļos tur ir audzis, kopš nodeva ekspluatācijā un sāka darboties autoosta, no 1964. gada," stāstīja autoostas vadītāja Gromule.

Sākotnēji koku bijis paredzēts pārstādīt iepretī autoostas ieejai, kur atrodas nojaucamais tirdzniecības centrs "Titāniks", taču, autoostai par pārsteigumu, šonedēļ par koka ciršanu izsludināta sabiedriskā apspriešana, kas turpināsies līdz 15. novembrim. "Rail Baltica" būvnieku "BeReRix" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Linde skaidroja, ka, sākot sīkāk plānot veicamos darbus, atklājies, ka koka pārcelšana būs krietni sarežģītāka, nekā sākotnēji plānots.

"Mēs šo jautājuma risināšanu bijām nolikuši plauktā. Kad tuvojās darbība, sākām rūpīgāk darbu plānot un konstatējām, ka tehniskās grūtības ir daudz lielākas, nekā mēs sākotnēji bijām iedomājušies.

Pirmkārt, kokā ir ieaugušas inženierkomunikācijas – elektrības kabelis cauri kokam un maģistrālais telekomunikāciju kabelis.

Tur ir jānovāc tramvaja kontakttīkls, ko var izdarīt tikai naktī un ierobežotā laikā, jo jāpaspēj noteiktā stundu laikā. Tad jautājums ir par to, kur mēs tālāk to koku dabonam, jo ar piekabi tādu izņemtu no zemes koku pa Krastmalu nekur aizvest nevar nevienā virzienā, jo vienā pusē ir Dzelzceļa tilts, otrā pusē – Salu tilts," stāstīja Linde.

Tiesa, pēc tam, kad autoosta par koka likteni paudusi satraukumu, šonedēļ Rīgas domē notikusi sanāksme, lai meklētu risinājumus. Pašvaldība paudusi apņemšanos koku tomēr saglābt, pārceļot to uz krastmalu vai uzglabājot konteinerā līdz brīdim, kamēr tam atrodas vieta, taču sabiedriskā apspriešana par koka ciršanu joprojām turpinās. Precīzs datums, kad autoostā sāksies vērienīgās pārmaiņas, vēl nav konkrēti noteikts, taču jau tuvākajā laikā sāksies mazāk pamanāmi darbi, piemēram, palīgēku nojaukšana autoostas teritorijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt