De Facto

Politiķi veido savas mediju platformas

De Facto

Darījumi ap «Ventspils naftu» vēl sekos

Administratīvā reforma, kas var arī nebūt

Raidījums: Novadu reforma var pajukt sadarbības brīvprātīguma dēļ

Nevis kritēriji un pieteikums novadu apvienošanai, bet jau gatavas kartes – tādā veidā šonedēļ jauno pašvaldību reformu pieteica Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) vadītā Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” 4.oktobrī vēsta: lai arī viens no variantiem paredz novadu samazināšanu līdz 51, tomēr otrs paredz brīvprātīgu apvienošanos 29 sadarbības teritorijās. Un tas ļauj izteikt minējumu, ka šādā gadījumā administratīvā reforma var arī nenotikt.

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības. Taču patiesībā ir vēl virkne citu dalījumu, ko izmanto dažādas valsts iestādes. Pavisam saskaitīts, ka tās Latviju sadalījušas vairāk nekā trīsdesmit dažādos veidos. Valsts zemes dienestam un Valsts policijai – savs dalījums, prokuratūrai – savs, Valsts vides dienestam un Lauku atbalsta dienestam – vēl savs, un šo sarakstu varētu turpināt vēl ar citām iestādēm.

Amatas novada domes vadītāja Elita Eglīte (Latvijas Zemnieku savienība) stāsta, ka Amatas novada iedzīvotāji šobrīd pēc Zemesgrāmatas pakalpojumiem brauc uz Cēsīm, Lauku atbalsta dienesta – uz Valmieru, mežniecības lietās – uz Cesvaini.

Uzlabot valsts iestāžu darba organizāciju un pilnveidot to sadarbību reģionos – tas ir viens no uzdevumiem, kas dots Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs. Un mērķa sasniegšanai līdz šā gada beigām jānosaka reģionālo teritoriju iedalījums. Atsaucoties tieši uz šo dokumentu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieteicis jaunu pašvaldību reformu.

Taču Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) saka – VARAM piedāvājums nav gluži nav tas, ko prasa piesauktais tiesību akts.

“Ārkārtīgi neprofesionāla pieeja," uzsver Kučinskis. "Varbūt, ka mērķi jau ir labi, bet, ja gribi taisīt reformas, tad tā to nedara. Tā tas nav darīts nekur. Tas ir kā bērnudārza līmenis. Tas ir partijas politiskais uzstādījums, ka reforma tāda būs.”

Amatas novads ir viens no tiem, ko piedāvā reformēt. Tas kopā ar Pārgaujas, Priekuļu un Līgatnes novadiem un daļu no Raunas novada jaunajā kartē apvienots ar Cēsu novadu. Tiesa gan, piemēram, līgatnieši, kas šobrīd vairāk iecienījuši Siguldas virzienu, nākotnē pieskaitīti Cēsīm. Bet Cēsu skolās aptuveni trešdaļa bērnu jau šobrīd nāk no apkārtējiem novadiem. Amatas novads bērniem sedz ceļu uz skolām, kas atrodas ārpus šīs pašvaldības.

Ministrija, piedāvājot jauno novadu karti, uzsver, ka novadā jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un attīstības centram ar vismaz tūkstoš iedzīvotājiem.

“Tā ir vismaz viena vidusskola, skaidri saprotami sabiedriskā transporta pakalpojumi, sasniedzamība, būvvalde, civilā aizsardzība, skaidrs redzējums par veselības pakalpojumiem,” saka Gerhards.

Ministrija kā pirmo variantu piedāvā sešu gadu laikā tikt līdz 51 pašvaldībai. Vai mazliet vairāk, ja lielās reģionu pilsētas nepievienotos piegulošajiem novadiem. Šobrīd, lai arī likums nosaka, ka novadiem jābūt vismaz ar četriem tūkstošiem iedzīvotāju, aptuveni trešdaļā cilvēku tomēr ir mazāk. Pēc ministra domām, tad vai nu jāmaina likums, vai arī mazie novadi jāapvieno.

“Es domāju, ka par to varētu runāt tad, ja būtu pilnīgi skaidri šie ieguvumi,” saka Eglīte.

Taču vienlaikus ar novadu apvienošanas piedāvājumu ministrijā sarūpēts arī tāds kā atkāpšanās piedāvājums – brīvprātīga sadarbības teritoriju izveidošana. Tie daļēji sakristu ar savulaik pastāvējušo rajonu robežām. Tas gan nozīmētu, ka pašvaldībām būtu jāslēdz arī savstarpēji līgumi vai pat jāveido jauna, iedzīvotāju finansēta sadarbības iestāde. Vairāki novadi sadarbojas arī šobrīd bez norādēm no augšas.

“Ir atsevišķas nozares, kurās mēs plānojam startēt ar kopējiem projektu pieteikumiem, piemēram – kultūras un dabas pieminekļu aizsardzības projekts Kultūras ministrijā, kur mums ar Pārgaujas novadu un Amatas novadu ir kopējas ieceres. Mums ir atsevišķas sarunas ar Amatas novadu par sadarbību izglītības projektos. Tomēr tie ir tādi atsevišķi projektu līmeņa gadījumi,” saka Cēsu novada priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vienotība”).

Nesaistīti ar Gerharda piedāvājumu nākamnedēļ Saeimas deputāti ķersies pārmaiņām likumos, kam vajadzētu ļaut pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties. Vienlaikus ar to dienaskārtībā arī diskusijas par to, kādas veidot otrā līmeņa pašvaldības, kas iepriekš bija iecerētas kā apriņķi.

“Viens no posmiem, kas iestrādāts kā norma likumā, paredz iespējas pašvaldībām uz brīvprātības pamata, apvienojoties veidot vienu kopīgu pašvaldību. Ja mēs spiedīsim no augšas, es domāju, ka pozitīva rezultāta nebūs, jo situācija ir sarežģīta, bet nav dramatiska,” saka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa").

Novadu reformu šajā nedēļā jau daudzu pašvaldību vadītāji paspējuši kategoriski noraidīt. Tā kā sadarbība būtu brīvprātīga, tas tikpat labi var nozīmēt, ka galu galā nekāda reforma tā arī nenotiek. Cēsu mērs uzskata, ka šobrīd viņu sadarbība ar kaimiņiem vairāk balstās uz labām attiecībām, ko veido konkrēti cilvēki, taču bez viņiem sadarbība var arī pajukt. Tādēļ gala rezultātā vajadzētu būt arī faktiski apvienotai pašvaldībai ar vienu budžetu.

Lai arī pārmaiņas novados daļēji tiek pamatotas ar ekonomiskiem apsvērumiem, par pārmaiņu gatavošanu finanšu ministrija nav zinājusi, bet ekonomikas ministre gribētu plašāku informāciju.

“Pašvaldību vadītājiem jāgrib reorganizāciju veikt. No savas puses jāredz, kādi ir ieguvumi – labāka infrastruktūras koncentrēšana, resursu atdeve, ieguldījumi,” saka Dana Reizniece-Ozola.

Kaut viens no pamatojumiem reformai saistīts ar pārmaiņām skolu tīklā, arī izglītības ministrei konkrētā karte ir sveša. “Es nevarēšu komentēt par konkrēto karti, bet sadarbība ar VARAM mums ir gana konstruktīva, es domāju, ka nākotnes reģionu attīstība ir skatāma vairāku komponentu kopsakarā. Tā ir ekonomikas attīstība, infrastruktūra, un izglītības vide,” saka izglītības ministre Mārīte Seile.

Gerhards neslēpj savu izbrīnu par mediju lielo interesi par reģionu reformu. Viņš pat apgalvo – lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas tāpat neko nemainīs. Taču ne līdz galam atbildēts paliek jautājums, kādēļ tieši tagad ministrija nākusi klajā ar reformas pieteikumu? Jau pirms kāda laika reformas priekšlikumi apspriesti Nacionālajā apvienībā.

“Mēs, kad prezentējām savus priekšlikumus Nacionālās apvienības frakcijā un valdē, Jānis Dombrava nāca ar virkni priekšlikumu, tai skaitā parādot savu redzējumu, kādi varētu būt novadi. Viņa priekšlikumi ir atstājuši savu iespaidu,” saka Gerhards.

Aizkulisēs pieļauj, ka Nacionālā apvienība steigšus nākusi klajā ar savu projektu, baidoties, ka viņus apsteigs “Vienotība”, kas nākamnedēļ domes sēdē plāno piedāvāt savu skatījumu uz Latvijas reģionu nākotni. Gerhards šo politisko greizsirdību noliedz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti