Daļa iedzīvotāji vēl joprojām nav tikuši skaidrībā, kā darbojas jaunie elektrības apmaksas plāni, taču reizēm rodas iespaids, ka plašajā piedāvājumu klāstā ir apjucis arī pats "Latvenergo".
Parādoties atšķirīgiem maksājuma plāniem par elektroenerģiju, tās lietotājs Valdis Strods izvēlējās dinamisko piedāvājumu, kas paredz, ka ik mēnesi viņam par elektrību būs jāmaksā biržas cena. Ar faktu, ka spēlēt biržā var būt arī neizdevīgi, jo vienu mēnesi var nākties maksāt mazāk kā par pamattarifu, bet citu vairāk, Valdis rēķinājās, taču par kaut kādiem koeficientiem gan viņš neko nezināja.
"Pie elektroenerģijas cenas pozīcijas ir cits cipars, nekā tas ir redzams biržas cenā "North Pool", kuras dinamisko plānu es izvēlējos. Kas tas ir par mistisku koeficientu?" neizpratnē ir elektroenerģijas patērētājs Valdis Strods.
Dinamiskajā pakalpojumā teikts, ka elektroenerģijas patērētājam par elektrību ir jāmaksā biržas cena, taču rēķinā summa parādās ar tai pierēķinātu koeficientu. Izrādās, ka mistiskais koeficients Valdim parādījies tādēļ, ka viņa mājsaimniecībā nav bijis viedais skaitītājs.
"Starpība var būt klientiem, kuriem ir viedie skaitītāji, kas uzskaita ik stundu, cik viņi patērē katru dienu, katru stundu, un klientiem, kuriem ir tā saucamie parastie skaitītāji. Tādēļ viņam elektroenerģijas cena dinamiskajā produktā veidojas no biržas cenas par stundām, cik konkrētajā mirklī maksā elektroenerģija biržā, un sadales tīkla noteiktā koeficienta," stāsta Latvenergo pārstāve Sandra Vējiņa.
Tātad šis koeficients Valdim tiek piemērots, jo viņam nav viedā skaitītāja, kas automātiski aprēķinātu patēriņu pa stundām. Taču arī pie it kā vienādiem nosacījumiem šis koeficients visiem patērētājiem nav vienāds.
"Man ir trīs dažādi līgumi, jo es palīdzu arī citiem cilvēkiem tikt skaidrībā ar šiem jautājumiem. Izrādās, ka šajos līgumos vienas vienības cena ir atšķirīga, kaut arī pēc tās metodikas, kas ir aprakstīta, kā tas koeficients tiek rēķināts, visiem ir jābūt pilnīgi vienādai kilovatstundas cenai," stāsta Valdis.
Atšķirīgu koeficientu piemērošana nav vienīgais, kas mulsina Valdi. Iesākumā viņš vienu no rēķiniem vispār nebija saņēmis, taču, kad saņēma, konstatēja tajā kļūdu, kuru "Latvenergo" solīja novērst. "Atsūtīja citu rēķinu, kas patiesībā ir tieši tas pats rēķins, tikai rēķinā samainītas vietām divas pozīcijas - pārceltas obligātās iepirkuma komponentes otrajā pozīcijā un maksa par pakalpojumu nobīdīta uz leju, summai nemainoties," stāsta Valdis.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) neuzrauga šādas nepilnības pakalpojumu sniegšanā.
"Parasti šādās situācijās, ja jautājumi ir saistīti ar elektroenerģiju un no tā izrietošajiem jautājumiem, lietotāji griežas pie regulatora un mēs izskatām tālāk. Mēs varam sniegt nesaistošu atbildi," stāsta SPRK pārstāvis Valters Kalme.
Bet nevienam nav nepieciešama nesaistoša atbilde un var gadīties, ka nav neviena, kas pārliecinās, ka šādas kļūdas tiek novērstas un citi patērētāji nepaliek apkrāpti.
"Es pieļauju, ka lietotājiem pašiem jāseko līdzi tam, kas viņiem rēķinā ir atspoguļots," turpina Valters Kalme. Izskatās, ka visa atbildība gulstas uz patērētāju un "Latvenergo" labo gribu.
Tikmēr "Latvenergo" secināja, ka ir nosūtījuši rēķinu, kurā nebija ņemta vērā "Northpool Spot" un Latvijas laika zonu atšķirības, tādēļ uzņēmums šo rēķinu anulēja un nosūtīja jaunu, kurš līdz klientam bija nokļuvis dubultā un sistēmas kļūdas dēļ ticis izkropļots. To, kāpēc klients nesaņēma pirmo rēķinu, nav izdevies saprast, taču koeficientiem tiešām visur ir jābūt vienādiem, un šī kļūda ir novērsta. Tiesa, lietotājam iestājas apjukums, jo vairs nav iespējams saprast, kas ir labots un kas nepareizi nosūtīts. Kļūda atklājas pēc kļūdas, taču ir vismaz tik daudz labi, ka kāds tās pamana un tādējādi var palīdzēt arī citiem cilvēkiem.
