Ja iepriekš Krievija vairāk resursu ieguldīja, pētot Latvijas politisko vidi un gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai, tad tagad to interesē vienkāršais cilvēks.
Latvija saņēmusi signālus, ka Krievija šobrīd vāc informāciju par mūsu pierobežas iedzīvotāju attieksmi pret kaimiņvalsts īstenoto politiku.
„Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku, vienvārdsakot, viņi pēta, cik tālu drīkst iet,” pauž Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija).
Krievijas prezidents Putins, šonedēļ tiekoties ar Viskrievijas tautas frontes aktīvistiem, negaidīti paziņoja, ka „Krima pievienota Krievijai pēc socioloģisko aptauju rezultātiem”. Aptaujas organizētas slēpti un kādu laiku pirms referenduma. Dati par iedzīvotāju noskaņojumu rādījuši, ka vismaz 80% Krimas iedzīvotāju vēlas pievienošanos Krievijai, un rezultāti bijuši pietiekami augsti, lai tālāk rīkotos secīgi, uzstājīgi un izlēmīgi, paziņojis Putins.
„Es nedomāju, ka Krievija būtu gatava īstenot Krimas scenāriju, tomēr mēs esam NATO. Taču tas, ka Latvijas valdība nevarēs vairs nepievērst sevišķu uzmanību pierobežas reģioniem – tas ir skaidrs,” norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Andis Kudors.
Pagājušās otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā ministri vienojušies pasūtīt savu pētījumu sabiedrības noskaņojuma izpētei. „Mēs pagājušajā valdības sēdē esam pieņēmuši lēmumu, ka veiksim sabiedrības aptauju par sabiedrības attieksmi pret starptautiskajiem jautājumiem. Vairāk es neko negribētu stāstīt, bet tātad mēs lūgsim kompānijas veikt tādus pētījumus, veikt šo iecerēto aptauju,” apliecināja premjere Laimdota Strajuma ("Vienotība").