„Imants Ziedonis bija Dieva mākslas darbs un brīnums, kas tika uzdāvināts Latvijai, un ar katru brīdi mēs to sapratīsim arvien labāk un dziļāk” - tā atvadu dievkalpojumā no mūsu izcilā dzejnieka šodien teica mācītājs Juris Rubenis.
"Ziedonis bija pravietisks cilvēks, kurš vienmēr atgādināja, ka viss ir savādāk nekā izskatās - viss ir daudz dziļāk, skaistāk un plašāk," sacīja mācītājs.
Atvadīšanās no Imanta Ziedoņa trešdien Rīgā un arī Ragaciemā pulcēja cilvēku tūkstošus. Tās bija visas paaudzes, un ikviens no viņiem atzina, ka Imanta Ziedoņa aiziešanu uztver ļoti personiski - kā neatņemamu daļu no sevis un Latvijas. Ziedoni viņi raksturo gan kā laikmeta sirdsapziņu, gan kā personiski tuvu cilvēku - padomdevēju, garīgo skolotāju un draugu.
Atvadas no Imanta Ziedoņa Rīgas Domā vienkopus pulcināja un kādu īpašu kopību ļāva sajust ļoti daudziem dažādu paaudžu Latvijas cilvēkiem. Baznīcā skanēja kora mūzika un ierakstos arī Imanta Ziedoņa balss.
Pēc paša Imanta Ziedoņa vēlēšanās viņš tika apbedīts savā dzimtajā vietā - Ragaciemā. Tur pulcējās tuvākie Ziedoņa cilvēki un draugi, kā arī Ragaciema iedzīvotāji.
Imantu Ziedoni, zemes klēpī guldot, skanēja „Pūt, vējiņi”, kas mijās ar kaiju klaigām… spīdēja dzidra saule, kapu priedēs rotaļājās vējš, un arī šis brīdis šķita kā maza skaista epifānija, ļoti iederīga visā Imanta Ziedoņa krāšņās dzīves mistērijā.
