Valsts kontrolei radušās bažas, vai pērn radošo personu atbalstam pamatoti izlietoti 11 452 eiro, jo šo finansējumu stipendijās saņēmušas deviņas personas, kas, iespējams, nemaz neatbilst minētajam statusam, turklāt likums piedāvājot pārāk plašas interpretācijas iespējas atbalsta piešķiršanā.
Valsts kontrole revīzijā par Kultūras ministrijas (KM) 2019.gada pārskatu pārliecinājusies, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta programmas pasākumu īstenošanai piešķirtais finansējums 500 000 eiro apmērā ir izlietots atbilstoši likumam.
Tomēr revīzijā norādīts uz "plašām likuma interpretācijas iespējām, piešķirot atbalsta stipendijas radošajām personām".
Brūvere pateicās Valsts kontrolei par iedziļināšanos programmā, kas tikai veicinās tās uzlabojumus. Viņa sacīja, ka Radošo personu atbalsta programma darbojas kopš 2018.gada un aptuveni divu gadu laikā ir atbalstītas vairāk nekā 500 radošās personas.
"Jāņem vērā, ka programma tomēr ir salīdzinoši jauna un ir tikai pašsaprotami veikt programmas darbības uzlabošanu. Esmu pārliecināta, ka deviņām personām atbalsts sniegts pamatoti, bet ir notikusi nepilnīga dokumentācijas aprite," skaidroja LRSP valdes priekšsēdētāja.
Pēc Brūveres sacītā, janvārī LRSP veikusi uzlabojumus, kas attiecas uz dokumentu apriti starp institūcijām, kas ir iesaistītas programmas īstenošanā, proti, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), LRSP un radošās savienības.
Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe LTV raidījumā "Kultūras ziņas" norādīja, ka visas deviņas personas Mākslinieku savienības biedri. Vērpe skaidroja: “Likums nosaka, ka par radošo personu likuma izpratnē ir atzīstama fiziska persona, autors vai izpildītājs, autortiesību likuma izpratnē, ja tā ir profesionālas radošās organizācijas biedrs, tā rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus, šī persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija.
Valsts kontrolei bija iespējas pārliecināties revīzijas gaitā, ka šīs personas ir Mākslinieku savienības biedri.
Es nesaukšu viņu uzvārdus. Tie visi ir cienījami mākslinieki un nav pelnījuši, ka viņus vazā pa kaut kādām ziņām, bet tur nav ne mazāko šaubu. Neviens cilvēks, kam nepienākas, neko nav saņēmis. Visi, kas ir saņēmuši, ir saņēmuši to, kas viņiem pienākas likumā noteiktajā kārtībā.”
Savukārt Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka Latvijas Televīzijā atzīmēja, ka Valsts kultūrkapitāla fonds lemj par stipendiju piešķiršanu, balstoties uz Latvijas Radošo savienību padomes atzinumu, kuru sniedz ekspertu komisija. Viņa norādīja: “Un mūsu rīcībā ir šīs ekspertu komisijas sēdes protokols, kurā ir atzīts, ka šīs deviņas personas neatbilst šim statusam, kas nepieciešams, lai saņemtu stipendiju. Līdz ar to ir šis risks, ka šie vienpadsmit ar pusi tūkstoši ir piešķirti nelikumīgi.
Mēs, Valsts kontrole, nevērtējam, vai persona atbilst vai neatbilst statusam. Tāpēc jau ir šī ekspertu komisija. Mēs tīri skatījāmies šo procesu, un šajā procesā ir kaut kāds misēklis, pārrāvums.
Attiecīgi nav iekšējās kontroles. Konkrēti šajā gadījumā.”
KONTEKSTS:
Valsts kontrole vērsīsies prokuratūrā par Kultūras ministrijas 2019. gada pārskatā konstatētajiem iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar radošo personu atbalsta stipendiju piešķiršanu 9 personām 11 452 eiro apmērā.
Valsts kontrole pirmdien, 18. maijā, publiskoja finanšu revīzijas par 2019. gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Revīzijā secināts, ka iestādes gada pārskatus galvenajos posteņos sagatavojušas pareizi un 22 gadījumos no 24 Valsts kontrole sniegusi pozitīvu atzinumu.
Kopumā ir četri gadījumi, kad VK vērsusies pie tiesībaizsardzības iestādēm turpmāku izmeklēšanas darbību veikšanai. Šie gadījumi ir Valsts policijas koledžā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā, tās pakļautības iestādē Dabas aizsardzības pārvaldē un Kultūras ministrijā.
