Trešdien, 15.februārī, Latvijas Radio valdei bija jāskaidrojas Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) par trim jautājumiem. Vispirms par pēkšņi briestošajiem nemieriem kolektīvā, tāpat jāizskaidro, kādēļ atalgojuma fonds šogad samazināts par 175 000 eiro, kā arī jāpiedāvā variants, kā tālāk strādās nesaskaņās nonākusī pati trīs cilvēku valde.
Taču sanāksmē noskaidrots tikai tas, ka valde pirms došanās pie medija uzraugiem tomēr nolēmusi darbiniekiem atņemtos 175 000 eiro atdot.
Par radio jomu atbildīgais plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Ivars Āboliņš atzina, ka tas bija “sprādzienbīstams jautājums, jo draudēja ar klusumu Latvijas Radio ēterā” un darbinieku protestiem.
Tāpat padome nolēma veidot darba grupu, lai pārskatītu Radio darbinieku atalgojumu sistēmu.
Āboliņš arī sacīja, ka, viņaprāt, valde nespēja paust vienotu viedokli un joprojām nav vienota.
Tas vērojams arī pašu valdes locekļu teiktajā. Valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš uzsvēra, ka algu fonds jau šogad palielināts par 5% - 6%.
Tikmēr valdes locekle satura jautājumos Sigita Roķe uzsvēra, ka 6% pieaugums ir tikai uz Latvijas simtgades satura rēķina. To gatavos tikai daļa radio strādājošo kā papildu darbu, un tas neattiecas uz visām struktūrvienībām.
Atšķirībā no valdes priekšsēdētāja Roķe pašlaik arī neredz, ka vadības trijotne spēs sadarboties, jo divām trešdaļām valdes Latvijas Radio saturs un tā veidotāji neesot prioritāte.
“Es esmu gatava cīnīties par to, lai Radio būtu tikpat lielisks, ar skaidru prioritāti, ka mēs visu izdarām izcili un kvalitatīvi, un, ja mēs šādu vienošanos spētu panākt un tam visam apakšā parakstītu pārējās aktivitātes un darbības, es būtu tikai priecīga,” sacīja Roķe.
Bet šobrīd ir ļoti grūti saprast valdes kolēģu prioritātes, atzina Roķe.
Latvijas Radio arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle norādīja, ka par protesta akcijām, piemēram, klusumu ēterā pašlaik runā nekonkrēti. Vispirms sagaidīšot, vai Finanšu ministrija marta sākumā akceptēs plašsaziņas līdzekļu padomes prasību nākamā gada budžetā pēc papildu 914 000 eiro, no kā puse būtu algu kāpumam, bet otra - tehnikai.
Viņa gan atzina, ka darbinieki paliek pie savām prasībām, ka algas jāsakārto un ka radio cilvēki grib redzēt algas, kas ir atbilstošas viņu kvalifikācijai un prasmēm.
Tikmēr mediju uzraugs Latvijas Radio vadībai uzdevis vairākus kārtējos darbus. Vispirms jau līdz 1. martam jānāk klajā ar priekšlikumiem, ja nepieciešama papildu nauda vēl šā gada budžetā. Pēc tam līdz 1. aprīlim jāizvērtē, cik ļoti katrs no 263 darbiniekiem ir noslogots, kā arī jāsniedz pārskats par algu naudas sadalījumu katrā struktūrā.
