Dienas ziņas

Entuziasti no Vācijas sakopj ebreju kapus

Dienas ziņas

79 gadus veca kundze dedzina māju

LVRTC un NEPLP pēta TV un radio apraidi pierobežā

Radio un televīzijas centrs: Baltkrievijas pierobežā sabiedriskie mediji uztverami labi

Baltkrievijas pierobežā ir labi uztverams Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saturs, secinājis Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Tiesa, Baltkrievijas signāls vietām ir stiprāks nekā Latvijas.

“Visi kopīgi pārliecinājāmies, ka sabiedriskos medijus uztvert var un labi var. Varbūt ar atsevišķiem izaicinājumiem, kur cilvēkiem, kas tādā dziļākā ieplakā dzīvo. Tad, protams, antenas jānovieto uz jumta desmit metru augstumā, bet citādi sūdzības tieši par raidīšanas kvalitāti mēs nesaņēmām,” pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis BoktaVita Anstrate

    Sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem noskaidrots, ka viņi vēlas patērēt sabiedrisko mediju saturu, un daudzi norādīja tieši uz Latvijas Radio ceturto kanālu. Tāpat iedzīvotāji atzina, ka vairāk vēlētos sabiedriskajos medijos uzzināt par vietēja mēroga notikumiem, Latgales aktualitātēm.

    “Saņēmām drīzāk kādas piezīmes vai jautājumus, uz kuriem varējām visiem dot atbildi. Būtiski bija tas, ka cilvēki apliecināja to satura vajadzību. Tātad viņi klausās un grib dzirdēt. Ļoti novērtēja arī Latvijas Radio 4 programmas palielināšanu, kas 2014.gadā tika realizēta,” sacīja Bokta.

    Tāpat LVRTC kopā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi apskatījis potenciālās vietas Krāslavā, kur varētu būvēt apraides masti. “Apskatījām arī Krāslavas novadā divas vietas, kur mēs esam konstatējuši, ka vajadzētu divus torņus būvēt. Vienu vietu arī klātienē apskatījām, kur tas tornis varētu būt,” sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs.

    Kopš 2012. gada apraides infrastruktūras uzlabošanā un uzturēšanā, tostarp pierobežas reģionos, ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro.

    Jau vēstīts arī par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un NEPL padomes ieceri būvēt divus jaunus torņus Viļakas novada Aizpurvē un Krāslavas novada Skaistā. Tas uzņēmumam izmaksātu aptuveni vēl vienu miljonu eiro, bet valstij apraides tīkla paplašināšana ir 400 000 eiro gadā vērta. Pagaidām ideja nav guvusi cerēto atbalstu.

    “Kopš lēmuma mums būtu nepieciešams gads līdz pusotrs gads, lai to realizētu tehniski. (..) Mēs esam gatavi šo finansējumu atrast, lai uzbūvētu. Kas mums ir nepieciešams pretī, protams, ilgtermiņa saistība, ka kāds šo pakalpojumu pēc tam ņems un pasūtīs,” norāda Bokta.

    Bet Krāslavas novada iedzīvotāji uzsver, ka šobrīd jādomā nevis par apraides teritorijas paplašināšanu, bet gan Latvijas sabiedrisko mediju satura izmaiņām: vairāk ziņu par notikumiem reģionos, vēlams – arī krievu valodā.

    “Neuztver šos kanālus diemžēl. Uztver tikai Krievijas un Ukrainas kanālus,” saka Piedrujas pagasta iedzīvotāja Irēna. Viņai piebalso Piedrujas pagasta iedzīvotājs Vjačeslavs. “Kā tad var neskatīties Latvijas kanālus? Kur tad mēs dzīvojam? Noteikti skatos un ar lielu interesi,” norāda Vjačeslavs.

    Pārmaiņas satura kvalitātē atbalsta arī NEPL padomes locekļi.Izstrādājot gan nākamo stratēģiju, gan izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu nākamajiem gadiem, pētījumu un Latvijas iedzīvotāju izziņa un iesaiste ir viena no būtiskām prioritātēm,” norāda padomes locekle Ieva Beitika.

    Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 30 apraides torņi. Izskatīšanai iesniegta salīdzinoša informācija par nepieciešamo finansējumu divu jaunu apraides mastu būvniecībai vai jau esošo torņu apraides paplašināšanai. Speciālisti gan tā arī neatbildēja, kad lēmums par labu kādai no šīm rīcībām varētu būt pieņemts.

    Pērn Latgales novadu apmeklēja vairāki Saeimas deputāti, pārliecinoties, ka pierobežā televīzijas un radio signāls ir nevienmērīgs, turklāt dažviet ir problēmas arī ar mobilo sakaru un interneta pārklājumu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti