Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš intervijā Latvijas Radio trešdien skaidroja, ka nereti nodarītais kaitējums eksponātiem parādās tikai pēc kāda laika, tāpēc 40 000 eksponātus ir nepieciešams aplūkot arī vēlāk. Piemēram, ja māla vāzē ir kāda plaisa, tad ūdens nelabvēlīgā ietekme uz to var izpausties tikai vēlāk. Tas jau nebijis tīrs ūdens, kas pārlija pār eksponātiem, bet gan ar dažādiem piejaukumiem, kas ūdenī iekļuvuši, tam sūcoties caur griestiem un dažādiem materiāliem, norādīja Radiņš.
Līdz ar to, piemēram, ir cietis Triju Zvaigžņu ordenis. Ūdens dēļ tam ir sākusies korozija. Savukārt Glika Bībele pēc nelaimes bija jāpāršķirsta – aiz katras lapas bija jāieliek speciāls papīrs, kas uzsūc mitrumu.
Pagaidām nav skaidrs, kādi ir ugunsgrēka radītie finansiālie zaudējumi. Tāpat nav zināms, kur turpmāk atradīsies muzeja kolekcija – paliks līdzšinējās telpās, daļēji paliks vai arī pilnībā būs izvietota citur.
Vaicāts, kas, viņaprāt, ir ugunsgrēka cēlonis, Radiņš pieļāva, ka tas ir „cilvēka faktors”. Radiņš izteica dziļas šaubas, ka kāds būtu speciāli izraisījis ugunsgrēku.
Vēstīts, ka 20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kura pilnīgai dzēšanai bija nepieciešamas 16 stundas.
