Izskatās kā kakao, bet nav. Šķiet - šokolāde, bet nav! Tas ir pigments un krāsa, kas iegūta no īpašām zemēm, kuras izraktas no Latvijas dzīlēm. "Dabā novērojam kā sarkanbrūnas. Dzeltenīgi brūnas. Tās ir īpašas krāsu zemes. Viņām ir īpašs mineraloģisks sastāvs," stāsta mākslas maģistrs, Latvijas Universitātes doktorants Aigars Kokins.
LU Ģeogrāfijas un Zemes fakultātes laboratorijā Aigars Kokins izzina minerālu īpašības un skaidro, vai no tiem var radīt krāsvielu. Patlaban Latvijā pigmentus rūpnieciski neiegūst, lai gan ir apmēram 100 krāsu zemes atradnes. Katrai atradnei un iegūtajam pigmentam ir atšķirīga tonalitāte.
"Pārsvarā pigmenti tiek iepirkti. Ir pamainījusies ekonomiskā domāšana, ka varam vairāk iepirkt un ne tik daudz krāmēties ar savu resursu. Mēs mēģinām mainīt šo domāšanu, norādot, ka arī mums Latvijā ir iespējams iegūt kvalitatīvus pigmentus. Tie nav jāiepērk no Ķīnas vai no Zviedrijas, vai Igaunijas," skaidro Kokins.
Ar krāsu Aigaram Kokinam ir īpašas attiecības. Viņš beidzis glezniecības studijas Mākslas akadēmijā, bet līdz studijām LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē nonācis, jo bijis interesanti izzināt krāsu daudz tuvāk. Pētījuma rezultāts nu ir tūbiņā: izveidota eļļas krāsa māksliniekiem.
"Esmu pētījis dažādu firmu krāsas, un katra ir atšķirīga. Ražotās Itālijā ļoti atšķirīgas, kas ražotas Francijā, Anglijā. Franči tagad ražo krāsas Ķīnā. Sastāvi ir ļoti dažādi, tāpēc ir iespējams receptes papildināt un atrast savu unikālo krāsas recepti, kas būs patīkama kā krāsa arī māksliniekam," tā Kokins.
Senāk mākslinieki paši jauca un gatavoja krāsas. Mūsdienās gleznotāji uzticas ražotājiem, ka krāsa tūbiņā būs laba. Latvijas eļļas krāsa ir unikāla savā tonalitātē. "Te mums neliela izstāde, kur māksliniece [Elīna Alka] gleznojusi ar manis izstrādāto krāsu. Izveidotas divas gleznas. ‘Sarkanais tuksnesis'' un “Kūpošas zemes”," rāda Kokins.
