Nacionālā aviokompānija "airBaltic" izveidojusi ekspertu komandu, kas sniegs detalizētas atbildes Eiropas Komisijai saistībā ar ierosināto pārbaudi par iespējamu neatļautu valsts atbalstu lidsabiedrībai. Ja ekspertiem neizdosies pārliecināt Eiropas Komisijas konkurences uzraugu par ieguldījumu atbilstību konkurences noteikumiem, "airBaltic" var nākties atmaksāt valsts ieguldījumus un aizdevumus, kas savukārt var novest pie aviokompānijas bankrota.
"airBaltic" ekspertu komandas uzdevums būs sniegt skaidrojumus Eiropas Komisijas konkurences ģenerāldirektorātam par to, ko īsti darīja aviokompānijas akcionāri pērnā gada nogalē un kāda bija valsts loma šajā procesā. "airBaltic" preses sekretārs Jānis Vanags uzsver, ka aviokompānijai nav pārliecības, ka Eiropas Komisijas rīcībā ir pilna aina par notikumiem, ņemot vērā, ka sūdzību iesniedza kompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas". Tomēr ar pilnas ainas uzzīmēšanu var izrādīties par maz, jo "airBaltic" privāto akcionāru sūdzība labi saskan ar Eiropā vērojamo tendenci piecām lielākajām aviokompānijām - "British Airways", "Lufhansa", "airFrance", "Ryanair" un "Easyjet" - sadalīt Eiropas tirgu. Nav noslēpums, ka Eiropas Komisija pētījusi vismaz deviņas aviokompānijas, kuras krīzes laikā saņēmušas valsts atbalstu un dažām no tām nelabvēlīgais lēmums nozīmējis bankrotu. Arī ar Latvijas valsts budžeta līdzekļiem no maksātnespējas glābtais "airBaltic" lielajam pieciniekam ir kā dadzis acīs. Aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits skaidro, kādas var būt sekas nelabvēlīgam Eiropas Komisijas lēmumam - var nākties atmaksāt vismaz daļu valsts piešķirtā aizdevuma.
"Baltijas aviācijas sistēmu" sūdzībai var pievienoties arī, piemēram, "Ryanair", paziņojot, ka konkurenci kropļojošais valsts atbalsts Latvijas aviokompānijai neļāva zemo cenu lidsabiedrībai izvērst biznesu Latvijā. Tad sankcijas pret "airBaltic" būtu vēl nopietnākas un varētu vēl vairāk apgrūtināt jau tā sarežģīto investoru meklēšanas procesu. Taču brīvu līdzekļu, lai atmaksātu valsts ieguldījumu un aizdevumus "airBaltic" rīcībā nav, kas nozīmē, ka nelabvēlīgs lēmums faktiski nozīmētu Latvijas nacionālās aviokompānijas bankrotu.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits ir pārliecināts, ka Latvijai vajadzēja piedalīties "airBaltic" glābšanā, bet to vajadzēja darīt juridiski korekti, lai pēc tam nevarētu pārmest, kādēļ valsts samazinājusi aizdevuma procentu likmes vai par vienu latu ieguvusi prasījuma tiesības. Viņaprāt, atbildība būtu jāprasa no valdības pieaicinātajiem konsultantiem. "Prudentia" vadītājs Ģirts Rungainis Latvijas Radio paziņoja, ka šajā situācijā komentārus nesniegs. Konsultants ir pārliecināts, ka nekādas Eiropas regulas "airBaltic" glābšanā nav pārkāptas, un tagad ir valsts uzdevums to izskaidrot un pārliecināt Eiropas Komisiju.
