Viņš norādīja, ka pašreizējais Covid-19 izplatības līmenis nav savietojams ar Latvijas veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, tomēr Latvija šajā ziņā nav vienīgā, proti, ir virkne valstu ar zemu vakcinācijas pret Covid-19 aptveres līmeni, kur augstas saslimstības dēļ saskaras ar lielām grūtībām.
Mitenbergs arī skaidroja, ka uz veselības aprūpi valstī jāpaskatās ilgstošāka laika griezumā, proti, līdz 2018. gadam valsts veselībai atvēlēja salīdzinoši niecīgus līdzekļus – ap 8–10% no vispārējiem valdības izdevumiem, kamēr PVO ieteiktais minimums ir 12%. Sākoties pandēmijai, valdība veselības aprūpei atvēlēja papildu līdzekļus, un pēc aplēsēm 2021. gadā tie ir 13% no valdības izdevumiem, tomēr, atdalot no tā Covid-19 ārstēšanai paredzētos līdzekļus, bāzes finansējumā paliek aptuveni 10%.
Saskaņā ar Mitenberga sacīto par vidēja termiņa prognozēm par finansējumu veselības aprūpē, laika posmā no 2022.–2024. gadam atvēlētie līdzekļi arī būs ap 11%, kas ir nepietiekami, ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ir uzkrājušās problēmas – vairākkārt bijusi pārtraukta plānveida palīdzība, pasliktinājusies veselības aprūpes pieejamība, turklāt, beidzoties Covid-19 krīzei,
Latvijai nāksies saskarties ar jaunām problēmām, proti, "garo Covid-19" jeb slimības radītajām sekām un dažādām psihiskām saslimšanām, kas prasīs papildu izdevumus.
Tomēr PVO pārstāvis uzsvēra – uz valsts tautsaimniecību un veselības aprūpes sistēmu ir svarīgi skatīties kā uz kopumu, lai saprastu, ka izdevumi veselības aprūpei nav tikai izdevumi, bet gan ieguldījumi.
Patlaban Latvijā ir augsta novēršama mirstība, kas ietekmē darba tirgu, rada zaudējumus, tāpēc ir būtiski raudzīties sabalansēti, viņš pauda.
KONTEKSTS:
Valdība vienojusies, ka 2022. gada valsts budžetā veselības nozare papildus saņems 130,5 miljonus eiro, tai skaitā 49,8 miljonus eiro veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā.
