„Panorāma” jau vēstīja, ka, pēc tās rīcībā esošas neoficiālas informācijas, ar PVN izkrāpšanas gadījumu varētu būt saistīta bijušās Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Nelijas Jezdakovas aizturēšana. Oficiāla apstiprinājuma tam gan nav.
PVN izkrāpšanas shēmas sapin simtiem uzņēmumu, kuri beigās nesamaksā nodokļus valsts budžetā. Garā fiktīvu pakalpojumu un preču piegāžu ķēdē nodoklis jāsamaksā pēdējai firmai, bet tā parasti pieder kādam bezpajumtniekam, no kura nav ko paņemt. Shēmas plānotāji ļauj uzņēmumiem ne vien nesamaksāt nodokļus, bet nodrošina tos ar skaidru naudu aplokšņu algām. „Gadā vidēji varam aizturēt 10-15 tādus grupējumus. Patieso labumu guvēju skaits svārstās no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem katra grupējuma lietā,” pauž VID Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis.
Pērn VID atklāja shēmu ar iespējams rekordlielas summas – sešu miljonu latu – izkrāpšanu, tās centrā bija metāllūžņu biznesa uzņēmums “Dīlers”. Izskanējis, ka shēmas autoriem palīdzējis bijušais Finanšu policijas darbinieks.
Čerņeckis spiests atzīt, ka frontes pusē pārgājuši virkne VID darbinieku. „Visos pēdējos atklātajos gadījumos bijuši iesaistīti bijuši VID darbinieki,” norāda Čerņeckis.
Dalība PVN izkrāpšanas shēmās ir interesanta uzņēmumiem ar lieliem darījumu apjomiem, saka nodokļu konsultants Ainis Dābols, norādot uz shēmas apkalpošanas izmaksām. “Lielākajā daļā gadījumu, es pieļauju, kolēģi paņem kalkulatoru un parēķina, ka tas nav izdevīgi. Ja mēs vēl pieliekam klāt riska izmaksas, kas ir dēļ kriminālprocesiem, tad tas ir dārgi un neefektīvi,” saka Dābols.
Tomēr apjomi runā paši par sevi. Uz vienu izmeklētāju ir ap 10 PVN izkrāpšanas lietām. Līdz tiesai nonāk tuvu diviem simtiem lietu gadā par vairāku desmitu miljonu latu nesamaksāšanu nodokļos.
