Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atbalsta J. Sikšņa un J. Eglīša virzīšanu Sabiedrisko mediju padomē

Panorāma

Igaunijā atcels bāru darba laika ierobežojumus

PVD vērtēs organizācijas «Dzīvnieku brīvība» video

PVD vērtēs dzīvnieku aizstāvju video no ūdeļu audzēšanas fermas

Sabiedriskā organizācija “Dzīvnieku brīvība”, iefiltrējot savu darbinieku ūdeļu fermā, atklājusi faktus, kas liecina par nežēlīgu rīcību pret dzīvniekiem. Pēc videomateriālu publiskošanas internetā atbildīgās iestādes solījušas izvērtēt atklātos faktus. Līdz šim būtiski pārkāpumi uzņēmumā nav konstatēti.

Brīdinājums!

Raidījuma ainās redzami nepatīkami skati.
 

“Šī ir mana pēdējā darbadiena “Baltic Devon Mink” zvēraudzētavā, kur nostrādāju divus mēnešus. Gribi uzzināt, ko es tur pieredzēju?” ar šiem vārdiem sākas biedrības “Dzīvnieku brīvība” video. Dzīvnieku aizstāvji apgalvo – tas, kas redzams šajos kadros, nav tikai atsevišķu darbinieku nežēlība. Tā ir ikdienas rutīna kažokzvēru audzētavās.

“Jau kopš 2012. gada, kad “Dzīvnieku brīvība” pirmo reizi slepeni dokumentēja zvēraudzētavās notiekošo, nekas nav mainījies. Tie paši pārkāpumi turpinās, PVD brauc, kaut ko pārbauda, kaut ko fiksē, bet lielu daļu pārkāpumu nemaz nefiksē dažādu iemeslu dēļ,” norādīja biedrības “Dzīvnieku brīvības” vadītāja Katrīna Krīgere.

Papildus ierastajai vardarbībai un dzīvnieku labturības prasību neievērošanai pandēmijas laikā zvēraudzētavās ignorētas arī biodrošības prasības. Darbinieki strādāja bez sejas maskām, nebija dezinfekcijas aprīkojuma.

“Baltic Devon Mink” ir Latvijas lielākā ūdeļu audzētava. Tā pieder Nīderlandes un Dānijas pilsoņiem. Īpašnieki pārkāpumus noliedz.

“Es redzu darbiniekus, kas ir prasmīgi. Ūdeļu audzēšanā beigtas ūdeles ir normāla parādība. Es šajos video neredzu neko sliktu,” sacīja “Baltic Devon Mink” valdes loceklis Bobs van Ansems.

Reaģējot uz “Dzīvnieku brīvības” uzņemto video, negribīgi sākusi kustēt arī Zemkopības ministrija. Pieprasīta informāciju no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), tikšot veidota darba grupa, notikšot diskusijas par kontroles pilnveidošanu.

Taču ministrijas pārstāvji neslēpj savu nepatiku pret trauksmes cēlājiem.

“Drīzāk jāprasa kadru autoram par to, kā tas filmēts un vai tas ir ētiski šādus kadrus izvietot publiskai apskatei. (.) Tie kadri nav patīkami. Ja kādam ir informācija, ka kādā iestādē notiek dzīvnieku labturība pārkāpumi, bet publicēt šādus nepatīkamus kadrus... Tur ir stingri jāpadomā, kā tas ietekmē pārējo sabiedrību,” pauda zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).

“Tas ir absurds apgalvojums. Un tiešām kauns, ka valsts iestādes pārstāvis šādi var izteikties. Ja mūsu apkaimē notiek kāds noziegums, vai mums par to ir jāklusē?” komentēja “Dzīvnieku brīvības” vadītāja.

Turklāt jau pētījuma laikā dzīvnieku aizstāvji informējuši PVD par konstatētajiem pārkāpumiem. Taču rezultāts bija pretējs gaidītajam.

“Es pati personīgi zvanīju uz PVD Novietņu uzraudzības nodaļu. Runāju ar vadību. Minēju, ka mūsu rīcībā ir informācija, ka fermā netiek ievērotas biodrošības prasības, netiek sniegta palīdzība ievainotiem, slimiem dzīvniekiem.

Diemžēl PVD uz mūsu trauksmes celšanu nereaģēja, bet šo informāciju nopludināja zvēraudzētājiem.

Nākamajā rītā mūsu aktīvists, kas tur strādāja, dzirdēja komentārus no kolēģiem, kurā tika pārstāstīts manis teiktais, ka vajagot uzmanīties,” pastāstīja Krīgere.

PVD pārstāvji skaidro – tā esot bijusi nevis nopludināšana, bet gan aicinājums novērst trūkumus. “Pēc šīs informācijas tā arī bija, ka mēs sazinājāmies ar uzņēmumu un viņus informējām, ka mums ir informācija, ka kaut kas nav kārtībā,” skaidroja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Aprīlī un maijā PVD konkrētajā audzētavā veicis vismaz 12 pārbaudes. Lielākoties viss esot bijis kārtībā.

“Par šo uzņēmumu mums no savas puses līdz šim bija vienas no labākajām atsauksmēm.

Dzīvnieku labturības pārkāpumi konstatēti šogad un pagājušogad citā uzņēmumā, bet šajā ne,” pastāstīja PVD pārstāve.

Šobrīd PVD lūdzis “Dzīvnieku brīvību” iesniegt safilmēto materiālu, lai varētu lemt par administratīvā procesa ierosināšanu. Par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu uzņēmumam draud sods līdz 2500 eiro, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku – līdz 3500 eiro.

Taču dzīvnieku aizstāvji visvairāk cer nevis uz kontrolējošām iestādēm vai politiķiem, bet gan līdzcilvēkiem, kuri aicināti internetā parakstīt petīciju par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

Līdzīgi, kā tas noteikts Igaunijā un vairākās Rietumeiropas valstīs. Petīciju jau parakstījuši vairāk nekā 32 tūkstoši cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt