"Līdz šim Latvijā nebija tipiski tik lieli lēcieni – vairāk nekā 50 kilometri no iepriekš konstatētajiem gadījumiem," klāstīja PVD vadītājs.
Pēc viņa teiktā, prognozēt, kad cūku mēris izplatīsies tālāk, pašlaik ir grūti, ņemot vērā, ka slimība var izplatīties dažādi – to pārnēsā mežacūkas vai arī "piepalīdz cilvēks", neievērojot, piemēram, medību higiēnu.
"Baldones gadījums tomēr izskatās vairāk pēc cilvēka faktora, vai arī mēs nezinām, kas notiek teritorijā starp Baldoni un Jaunjelgavu," teica Balodis.
Viņš atzina, ka Āfrikas cūku mēris nav tālu no Rīgas, taču, lai galvaspilsētā pasludinātu Āfrikas cūku mēra draudus, ir jābūt slimām mežacūkām. "Ja tādu tur nebūs, tad arī pilsētai draudi īsti radīti netiks."
Balodis norādīja, ka, lai Rīgu pasargātu no cūkām bīstamās slimības, pašvaldībai ir jāturpina slēgt līgumus ar medniekiem, kas meža dzīvniekus izveda no pilsētas.
"Lai pilnībā sevi pasargātu no mēra, pilsētā nav jādzīvo cūkām. Jo cūkas ir vienīgie uzņēmīgie dzīvnieki pret šo slimību un vienīgie tiešie izplatītāji," norādīja Balodis.
PVD vadītājs atkārtoti atzina, ka nebūtu labi, ja mēris tiktu konstatēts galvaspilsētā, jo tad varētu rasties problēmas ar dzīvnieku izcelsmes produktu tranzītu caur Rīgas ostu.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Šogad Āfrikas cūku mēris Latvijā konstatēts 580 mežacūkām. Savukārt mājas cūkas šogad nav slimojušas, bet pērn bīstamā slimība konstatēta 10 saimniecībās. Tā cūkām ir ļoti bīstama slimība, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Āfrikas cūku mēris cilvēkiem nav bīstams.
