Šobrīd putnu gripa Latvijai atrodas tuvāk nekā jelkad agrāk, uzsvēra Lamberga. Tikko putnu gripa konstatēta sešiem gulbjiem Kauņā.
Putnu gripas tipiskākā pazīme - vienkopus nobeidzas vairāki putni.
Ar 1.martu jāievēro biodrošības noteikumi attiecībā uz putnu turēšanu. Mājputni migrācijas periodā būs jātur slēgtās telpās, lai tiem nerastos kontakts ar savvaļas dzīvniekiem. Putni jātur kūtīs vai cita veida vieglākās būvēs – slēgtās nojumēs ar ūdensizturīgu jumtu, sienas var būt no smalka sieta materiāla. Žogs pa perimetru neko nepasargās, Latvijas Radio skaidroja Lamberga.
Arī putnu ēdināšana un dzirdināšana būs jāorganizē iekštelpās. Jāizvairās putnus barot ar pavasara zāli, jo arī tā var putnu gripu ievest kūtī.
Ja putnu gripa tomēr iekļūs pie putniem, tad tie strauji mirs, un par to nekavējoties jāziņo PVD. Tādā gadījumā arī pārējos putnus nāksies nogalināt un novietnē būs jāveic rūpīga dezinfekcija, skaidroja Lamberga.
Lamberga aicina putnu saimniekus „skatīties pāri savai sētai”, jo arī „vecmāmiņai ar trīs vistām” būs jāievēro biodrošības pasākumi, jo slimība var skart arī blakus esošās novietnes.
Attiecībā uz putnu gripu arī gaidāmi eksporta ierobežojumi.
Jau ziņots, ka PVD ieskatā aprīlī, kad sāksies gājputnu masveida migrācija, putnu gripas uzliesmojuma varbūtība Latvijā ir ļoti liela. Lai pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības, šogad laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam plānots noteikt aizliegumu turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus.
Jau 12 Eiropas valstīs uzliesmojusi putnu gripa un nācies nokaut un iznīcināt vairāk nekā trīs miljonus mājputnu. Vīruss konstatēts savvaļas ūdensputniem arī pavisam netālu - Dānijā, Zviedrijā un Somijā.
Putnkopji gan iepriekš norādījuši, ka, ieslogot vistas un neļaujot tām ēst zaļu zāli, tās kļūs stresainas, un tas mazinās to dējību.
