Pašlaik Rīgas domei par klaiņojošo dzīvnieku izmitināšanu ir līgums ar patversmi “Ulubele” . Par šo pakalpojumu dome biedrībai maksā aptuveni 70 000 eiro gadā. Pagājušā gada novembrī domē ar iesniegumu vērsās konkurējošā patversme “Labās mājas”, brīdinot, ka “Ulubele”, iespējams, pašvaldībai uzrāda nepamatotus rēķinus, tādējādi izkrāpjot nodokļu maksātāju naudu.
“Ir runa tikai par to, lai būtu sistēma, kā var kontrolēt, vai tiešām tik daudz dzīvnieki tiek uzturēti, un tik daudz līdzekļi jāmaksā no nodokļu maksātāju kabatas,” skaidroja patversmes “Labās mājas” pārstāve Astrīda Kārkliņa.
“Tagad to pasniedz tā, ka “Ulubele” ir pārkāpējs, mēs tam galīgi nepiekrītam, jo tā tas nav. Mēs ievērojam labturības prasības. Mēs ievērojam visas atsavināšanas prasības, kādas tagad ir normatīvos,” uzsvēra “Ulubeles” pārstāve Ilze Džonsone.
Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrs konstatējis nepilnības Mājokļu un vides departamenta sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubule”. Trīs mēnešu garā pārbaudē par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanas un izmitināšanas kārtību pašvaldībā secināts, ka departaments nekādi neuzrauga šim mērķim piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī ignorē patversmē iepriekš konstatētus pārkāpumus, norādīja Birokrātijas apkarošanas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Aigars Evardsons.
“Mūsu centra ieskatā tādas pārbaudes nav veiktas, lai konstatētu, par kādu pakalpojumu un kādā apmērā pašvaldība vispār maksā. Departamentam ir jākontrolē, par ko tiek veikti maksājumi, un savukārt finansēšana šeit veikta, tikai pamatojoties uz pašas patversmes iesniegtiem rēķiniem. Līgumos, kas noslēgti starp departamentu un patversmi, noteikts, ka to var lauzt, ja tiek konstatēti pārkāpumi. Mēs saskatījām vienu no augstākajiem riskiem, ka departamentam ir informācija par iepriekš konstatētiem pārkāpumiem patversmē, bet diemžēl no departamenta nekādas darbības vairāku gadu garumā nav sekojušas,” norādīja Evardsons.
Minētie pārkāpumi konstatēti pērn novembrī Birokrātijas apkarošanas centra rosinātā un PVD veiktā pārbaudē. Dienesta Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs atzīmēja, ka būtiski labturības pārkāpumi nav konstatēti, bet atkārtoti aizrādījumi “Ulubeles” patversmei bijuši par dzīvnieku reģistrāciju.
Samohvalovs skaidroja: “Brīžiem patversmē trūkst dzīvnieku kopēju, to mēs esam aizrādījuši, ka ir jāpiesaista vairāk resursu tam dzīvnieku daudzumam, bet tādi pārkāpumi, kas tieši skartu dzīvniekus, tādi nav bijuši. Dzīvniekiem ir labi, un voljeros pietiek vietas, arī aprīkojums un barība tiek nodrošināta. Taču pārbaudes brīdī konstatēti 32 suņi, kas nav reģistrēti LDC [Lauksaimniecības datu centrā], bet ir čipoti. Grūti pateikt, kāds ir patversmes motīvs suņu nereģistrēt, bet katrā ziņā šeit apzināti bija novēlota šī reģistrācija. To paredz valdības noteikumi arī patversmēm.”
Birokrātijas apkarošanas centra atzinumā arī norādīts, ka datu sistēmā nereģistrētos suņus var uzrādīt vairākkārt kā no jauna vidē noķertus dzīvniekus, par kuru uzturēšanu, iespējams, nepamatoti maksā Rīgas pašvaldība. Turklāt centrs pieļauj, ka vairāku trūkumu ignorēšana liecina par iespējamu patversmes "Ulubele" un nodibinājuma "dzīvniekupolicija.lv" īpašnieku interešu lobēšanu, to Mājokļu un vides departaments gan noraidījis.
Departamenta pārstāve Vineta Dārzniece atklāja: “Visā šajā pārskata periodā departaments no PVD ir saņēmis tikai vienu ziņojumu par konstatētu labturības pārkāpumu 2018. gadā, bet šīs suņu reģistrācijas problēmas konstatētas no pēdējās pārbaudes, kuras adresāts bijis tikai Birokrātijas apkarošanas centrs. Tāpēc mēs nevaram tos vērtēt vai pieprasīt patversmei paskaidrojumu. Šobrīd, lai mainītu uzraudzību, departamenta darbiniekiem būtu regulāri jāapmeklē patversme, jāskaita suņi un jāpārskata reģistrācijas žurnāli. Taču, tā kā šobrīd noteikta kontrole tikai pēc atskaitēm, tad mums arī nav tādu resursu, lai to darītu.”
Dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone pārmetumus noraidījusi un norādīja, ka sūdzības gadu garumā nākušas no konkurenta dzīvnieku izmitināšanas pakalpojuma iepirkumā.
“Iepirkums veidots tā, ka patversme, kas iedod Rīgas domei labāko piedāvājumu, arī uzņem dzīvnieku un tad, ja kapacitāte pārsniegta, tad tā raksta atteikumu, un tad ir rezerves patversme, kas kā otrā uzņem dzīvniekus un, protams, tā ar to nav mierā, bet tāds ir iepirkuma rezultāts. Šī ir ilgstoša reputācijas graušana. Suņus, kas nonāk patversmē bez čipiem, patversmes čipo un reģistrē atdošanas brīdī. Tāds arī ir spēkā esošais patversmju noteikumu normatīvs,” skaidroja Džonsone.
Pilsētā izķerto suņu aprūpei patversmē pērn tērēti ap 68 000 eiro.
Atzinumā Birokrātijas apkarošanas centrs arī norādīja, ka noķertie un patversmē nogādātie dzīvnieki nav tikuši reģistrēti sistēmā ridzivnieki.lv, kas liedza dzīvnieku īpašniekiem noskaidrot dzīvnieka atrašanās vietu un faktu, ka viņu dzīvnieku uzturēšanu apmaksā pašvaldība, paziņojumā medijiem informēja Rīgas dome.
Rīgas pašvaldība arī nesaņem samaksu no suņu īpašniekiem situācijās, kad tiem ir jāsedz izdevumi par suņa nogādāšanu un aprūpi patversmē, vienlaikus konstatējot praksi iekasēt ziedojumus no dzīvnieku īpašniekiem, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, norādīts centra atzinumā.
Pārbaudēs konstatēts arī tas, ka vairāku gadu laikā departaments nav reaģējis uz norādēm par trūkumiem un priekšlikumiem departamenta izsludināto iepirkumu procedūrās. Centra ieskatā tas liecina par iespējamu interešu lobēšanu, kā arī neatbilst caurskatāmības un labas pārvaldības principiem.
Centrs rosina departamentam tostarp uzlikt par pienākumu tā darbiniekiem kontrolēt dzīvnieku plūsmu patversmē, kā arī nodrošināt sistēmas ridzinieki.lv funkcionalitāti, caurspīdīgumu, pieejamību un efektivitāti, veicot patiesas informācijas ievadīšanu.
Tāpat centrs rosina noslēgt līgumu ar PVD, “lai nodrošinātu pašvaldības noslēgto līgumu izpildes kvalitāti”.
Birokrātijas apkarošanas centrs arī aicina lemt par Mājokļa un vides departamenta atbildīgo darbinieku disciplināratbildību, un uzlabot nākamos iepirkumus par klaiņojošo suņu izķeršanu Rīgā.
Izvērtējusi saņemtos signālus, domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja secinājusi – pašvaldībā līdz šim nav bijis kontroles mehānisma, lai pārliecinātos, cik pamatoti ir “Ulubeles” uzrādītie rēķini.
Komitejas vadītāja Linda Ozola (Jaunā konservatīva partija) uzskaitīja trīs veida gadījumus, kad pastāv pārmaksas risks. Pirmkārt, pašvaldība vairākas reizes samaksā par vienu un to pašu dzīvnieku, jo tas vairākkārt reģistrēts dokumentos. Otrkārt, samaksā par dzīvnieku, kuram atradies saimnieks un apmaksājis tēriņus par mīluļa uzturēšanos patversmē. Treškārt, Rīgas domei iesniegti rēķini par dzīvniekiem, kas patiesībā noķerti citā pašvaldībā.
Domei gan nav nekādu drošu pierādījumu, ka patversme jebkad apzināti vai neapzināti būtu izmantojusi šis metodes, lai iekasētu dubultu maksu. Taču drošības pēc Mājokļu un vides departamentam uzdots sakārtos dzīvnieku reģistrāciju un uzskaiti.
Vasaras vidū Rīgas dome plāno rīkot jaunu iepirkuma konkursu par klaiņojošos dzīvnieku izmitināšanas pakalpojumiem.
“Ulubele” izvirzītos pārmetumus noraida un sauc to par konkurentu mēģinājumu graut biedrības reputāciju.
