PVD inspektori pārbaužu laikā saimniekiem skaidro, ka šobrīd ciemiņus mājās nevajadzētu uzņemt, tāpat arī pašiem nevajadzētu doties uz citām mājām, arī uz mežu sēņot, lai neatnestu infekciju mājās.
Pirms doties uz kūti, viss tiek dezinficēts - zābaki, arī īpašais ietērps. Tas katrā saimniecībā jāņem jauns, izlietotos krāj maisā un vakarā sadedzina.
Vēl pirms pārbaudes kādā saimniecībā Robežnieku pagastā atklājas – abi rukši, kas novietnē gaida pārbaudi, ir nereģistrēti. Saimnieks taisnojas – audzē pašpatēriņam, nav zinājis, ka jāreģistrē.
Galvenā procedūra ir pavisam īsa: no katras cūkas tiek paņemti divi asins paraugi – klasiskā un Āfrikas cūku mēra pārbaudei.
Jau vakarā paraugus nogādās Rīgā. To, vai viņa cūkas veselas, saimnieks uzzinās pāris dienu laikā. Robežniekos sastaptais saimnieks LTV stāsta, ka uz mežu neiet, bet uztraucas tāpat.
„Samaksāju par pašām cūkām, tik daudz barības iztērēts, un, tā kā nereģistrētas, nebūs arī kompensācijas,” uztraukumu pauž saimnieks Ignātijs.
Toties sods par nereģistrētajām cūkām būs. Tas ieviests kopš klasiskā cūku mēra uzliesmojuma pirms pusotra gada. Nereģistrētās cūkas palielina slimības izplatības risku, un inspektoriem jāapstaigā katra māja.
Reizēm pat liekas, ka ir pamesta māja, bet tur izrādās - dzīvo cilvēki. Sestdien braucām, pat nepadomātu, ka tur dzīvo kāds, zāle tāda... Bet dzīvo cilvēki,” LTV saka PVD inspektori Grigorijs Lazebnijs un Vija Dimpere, piebilstot, ka šādās mājās arī mēdz turēt cūkas.
Ierodamies PVD gaida arī cūkaudzētājs Aigars, viņa saimniecībā ir 300 cūkas, ar kuru gaļu apgādā vietējos tirgus un bērnudārzus. Kamēr nebūs apstiprināts, ka dzīvnieki ir veseli, nevar saņemt PVD atļauju braucieniem uz 50 kilometru attālo cūku kautuvi.
„Ja tas notiks mēnesi, tad būs ļoti lieli zaudējumi, ja nedēļas jautājums, tad nekā traka. Galvenais, lai nav mēnesis, jo mums saimniecībai tās pašas kredītsaistības, nodokļi,” saka Aigars.
Viņš gan pārliecināts, ka ar viņa cūkām viss ir kārtībā, jo tās tur slēgtā telpā, visi dezinfekcijas pasākumi notiek, visa tehnika, kas iebrauc teritorijā, tiek dezinficēta.
Tikmēr policija šajās dienās izņēmusi jau 44 kilogramus gaļas, ko cilvēki mēģinājuši izvest no mēra skartās teritorijas, turklāt – ne tikai automašīnās.
Sainītī un kājiņām, un tikai policijas inspektoru klātbūtne pasargāja, jo šī novietne ne tikai nebija reģistrēta, arī cūkas nebija izmeklētas, vien Dievs zina, kas tur... „ par cūkgaļas iznešanas mēģinājumu stāsta PVD Daugavpils pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns.
Lai izķertu slimās mežacūkas, mobilizēti arī vietējie mednieki, bet PVD aicina arī ogotājus un sēņotājus ziņot par atrastām beigtām vai aizdomīga izskata mežacūkām, jo, visticamāk, tām ir Āfrikas cūku mēris.
Jau ziņots, ka valdība rosina noteikt ārkārtas stāvokli Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās no 2014.gada 2.jūlija līdz 2014.gada 1.oktobrim. Nepieciešamo finansējumu slimības ierobežošanai piesaistīs no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Pagājušajā ceturtdienā PVD Latvijas pierobežā, dažus kilometrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtni. Tāpat vīrusa klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Vēlāk mājas cūkām konstatēts arī klasiskais cūku mēris.
Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.
Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts, tomēr tas ir konstatēts kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, bez tam atbildīgo dienestu darbību traucē arī fakts, ka informācijas apmaiņa ar Baltkrieviju ir nepilnīga.
