“Mums “Dzīvnieku brīvība” ir atsūtījusi materiālu. Tā kā konkrētu pārkāpumu var fiksēt tikai pēc tās personas, kas tur ir iesaistīta, un šobrīd šo personu mums “Dzīvnieku brīvība” nepiedāvā, tad tika izteikts aicinājums “Dzīvnieku brīvībai” nākt palīgā PVD, lai varētu sodīt konkrēto uzņēmumu,” izteicās zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
Kā skaidroja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, ar videomateriāliem vien nepietiek, jo trūkst informācijas par to, vai pārkāpumi ir bijuši sistemātiski.
“Ļoti labi būtu šīs liecības iegūt tieši no tā cilvēka, kurš ir filmējis materiālus, pietiekami ilgi strādājis uzņēmumā. Lai mēs saprastu, vai tie bija atsevišķi gadījumi, konkrēti incidenti, kur konkrēti cilvēki cietsirdīgi izturējās pret dzīvniekiem, vai tā ir jau sistēma uzņēmumā – tie ir sistemātiski pārkāpumi, par ko ir informēta uzņēmuma vadība un atbildīgās personas un ka šāda prakse tur tiek uzskatīta par normu,” stāstīja Balodis.
“Dzīvnieku brīvība” nevēlas atklāt savu liecinieku, jo baidās, ka PVD varētu nopludināt biedrības aktīvista datus kažokzvēru audzēšanas nozarei. Arī dienesta veiktajām pārbaudēm biedrība neuzticas.
“Visas šīs ārkārtas pārbaudes – iepriekš pieteiktās – faktiski ir māņu manevrs. Tas notiek jau kopš 2013. gada. Katru reizi, kad mēs publicējām slepenu pētījumu, konstatējām briesmīgus pārkāpumus šajās fermās, ko Pārtikas un veterinārais dienests nav spējis konstatēt, ministrija vienmēr rīkojas atstrādāti ar šo māņu manevru. Sola pastiprināt uzraudzību, veikt ārkārtas pārbaudes, [bet] nekas nemainās,” sacīja “Dzīvnieku brīvības” vadītāja Katrīna Krīgere.
Dzīvnieku turēšanas apstākļus sešās Latvijas zvēraudzētavās “Dzīvnieku brīvības” aktīvisti dokumentēja jau 2012. gada rudenī. Arī toreiz tika konstatēti slimi, nepietiekami aprūpēti un miruši dzīvnieki. 2014. gadā biedrība noskaidroja, ka situācija nav mainījusies.
Vienlaikus ar PVD pārbaudēm Latvijas zvēraudzētavās Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības padomē otrdien tika apspriesta situācija “Baltic Devon Mink”. Izskanēja dažādas idejas par to, ko darīt, lai novērstu cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem turpmāk. Tostarp – doma par diennakts videonovērošanu zvēraudzētavās. Taču konkrēti lēmumi netika pieņemti.
KONTEKSTS:
Sabiedriskā organizācija "Dzīvnieku brīvība", iefiltrējot savu darbinieku ūdeļu fermā, atklājusi faktus, kas liecina par nežēlīgu rīcību pret dzīvniekiem. Pēc videomateriālu publiskošanas internetā atbildīgās iestādes solīja izvērtēt atklātos faktus. PVD norādījis, ka zvēraudzētavas pamatā ievēro labturības prasības, bet dzīvnieku aizstāvji iebilst – tas nenozīmē, ka dzīvnieki necieš. PVD tika uzdots veikt ārkārtas pārbaudes piecās kažokzvēru audzētavās. Kopumā Latvijā ir deviņas kažokzvēru fermas, taču četras no tām stāv tukšas.
