PVD: Cīņu pret Āfrikas cūku mēra draudiem varētu atbalstīt EK

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) ir atsaukusies Baltijas valstu un Polijas aicinājumam finansiāli atbalstīt un uzņemties pasākumu koordinēšanu, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra ienākšanu un izplatīšanos dalībvalstīs. Tā intervijā Latvijas Radio atklāja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis.

Eiropas Komisija varētu uzņemties atbalstīt tos pasākumus, kas saistīti ar robežkontroli, laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī iedzīvotāju informēšanu. Iespējamais finansējums pašlaik gan nav skaidrs, un iesaistītajām valstīm līdz 31.jūlijam jāiesniedz EK programma ar aprēķiniem par paveikto darbu un plānotajiem pasākumiem līdz šī gada beigām un nākamgad.

Plānots, ka par EK iespējamo finansējuma piešķiršanu varētu balsot 10.septembrī, pieņemot vienotu lēmumu visām iesaistītajām valstīm, informēja Oļševskis.

Pašlaik tiek domāts gan par draudu novēršanu saistībā ar Āfrikas cūku mēra ienākšanu Latvijā, gan arī par pasākumiem gadījumā, ja šī slimība būs šķērsojusi robežu.

Novērtējot risku, PVD pārstāvis skaidroja, ka mēra izplatības ātrums ir aptuveni 40 kilometri gadā, līdz ar to slimības pietuvošanās mūsu valsts robežai dara ļoti bažīgus. „Šajā brīdī runājam par patiesi nopietnu apdraudējumu, jo situācija, kas ir Krievijā un Baltkrievijā Latvijas pierobežā, ir neskaidra. Mums nav precīzas informācijas par uzliesmojumiem,” atzina Oļševskis.

PVD pārstāvis skaidroja, ka no Krievijas, kur Āfrikas cūku mēris ir četrus gadus, informācija par slimību ir neskaidra. Ziņošana par tā uzliesmojumu gadījumiem mēdz notikt ar vairāku nedēļu vai pat mēneša novēlošanos.

Savukārt no Baltkrievijas Latvija saņem oficiālo informāciju nekavējoties, taču problēma ir ar neskaidrību par daudziem oficiāli neapstiprinātiem, aizdomīgiem gadījumiem. Oļševskis gan pastāstīja, ka, pēc neoficiālas informācijas, Baltkrievijā tiekot pieņemti ļoti krasi pasākumi slimības ierobežošanai, piemēram, 20 kilometrus ap uzliesmojumu tiekot izkautas visas cūkas.

Lai gan ar mēri slimo mežacūkas, tomēr lielākais izplatīšanas risks ir saistībā ar nelegāli ievestiem produktiem. „Mežacūkas vairāk ir slimību upuri, nevis izplatītāji. Ja šī slimība iekļūst meža cūku saimē, tad risks tālu izplatīties nav liels. Bet to izslēgt nevar – mežacūkas robežas nerespektē,” skaidroja PVD pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Baltkrievijā, Grodņas un Vitebskas apgabalos, kas atrodas pie Latvijas un Lietuvas robežas, konstatēta cūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri. Tāpat aizvadītajā nedēļā Āfrikas cūku mēris konstatēts mājas cūkām Krievijā - Pleskavas apgabala ciemā aptuveni 100 kilometru attālumā no Latvijas robežas.

Pirmdien Baltijas valstu pārtikas un veterināro dienestu vadītāji tikās Lietuvā, lai pārrunātu situāciju ar Āfrikas cūku mēri.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem nes lielus ekonomiskos zaudējumus. Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti