"Diemžēl jāsaka, ka situācija ir joprojām ir nopietna,” teica PVD pārstāvis Mārtiņš Seržants, raksturojot šā brīža situāciju ar Āfrikas cūku mēri. Latvijā ar šo slimību cīnās jau kopš 2014. gada, kad tā pirmo reizi atklāta Latgalē, Baltkrievijas robežas tuvumā. Šobrīd saslimšanas gadījumu skaits mežacūkām vairāk atklāts tieši Kurzemē. Tomēr arī Latgalē slimība nekur nav pazudusi, skaidroja PVD pārstāvis Seržants.
"Kas būtu jāpiemin par Latgali, Latgalē ir tāda cita īpatnība: ir kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija. Un, jāsaka, ka šo valstu tuvumā pierobežā ik pa laikam mēs konstatējam atkārtotus saslimšanas gadījumus. Pēdējā mēneša laikā mums ir konstatēts divām mežacūkām vīruss, kas liecina par samērā jaunu infekciju, tas mums ir Daugavpils novada Salienas pagastā," sacīja Seržants.
Ar katru gadu Āfrikas cūku mēra gadījumu skaits mežacūkām samazinās, proti, 2019. gadā tas bija vairāk nekā 400, bet 2020. gadā par teju 80 mazāk. Taču modriem ir jābūt, jo kopējais mežacūku skaits pieaug un – jo vairāk cūku, jo vairāk saslimušo.
"Bet diemžēl mēs redzam šobrīd šo tendenci, būtībā jau iepriekšējā medību sezonā kopējais dzīvnieku skaits Latvijā jau bija pieaudzis. Un noteikti, ka šogad arī populācijas pieaugums būs novērojams. Manis pieminētie divi gadījumi Daugavpils novada Salienas pagastā liecina, ka šī slimība ir kaut kur turpat tuvumā, un, ja mēs kopā ar medniekiem un institūcijām pieļausim to, ka populācija atkal palielinās, tad būtībā tas būs kā tāds labs kaujas lauks, kur mērim izplatīties, un mēs varēsim novērot otro vilni," atzina PVD pārstāvis.
Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atzina, ka pēdējās divās medību sezonās kopējais nomedītais apjoms ir 15 000 mežacūku, un šogad tas būs lielāks.
"Šajā medību sezonā mēs novērtējām, ka ir redzams pieaugums – kādi 10% pieaugums populācijā, to apliecina apjoms. Šobrīd ir nomedīts 15 000, tāpat kā pagājušo gadā pa visu gadu, bet vēl ir divi mēneši šajā medību sezonā," teica Lūsis.
Mežacūku apjoms pieaudzis Vidzemē un Latgalē, kas nozīmē, ka nākamajā medību sezonā medījamo mežacūku limitu būs jāpalielina, tomēr, kā norādīja Lūsis, nav jēgas palielināt limitu, ja to mednieki reāli nevar izpildīt. Pie tam mednieki mēdz mežacūkas saudzēt. To apliecināja arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
"Tā ir diezgan liela problēma samilzusi tāpēc, ka cilvēkiem šķita, ka mēris ir garām, daudzi sapriecājās, sāka jau cūkas taupīt. Un tā nebūt nebija pareizā rīcība tādēļ, ka mums noteikti vajadzēja to skaitu samazināt un vismaz kādus pāris divus, trīs gadus to skaitu turēt maksimāli zemā līmenī. Un diemžēl, ja mēs nemainīsim savu attieksmi, tad tas [mēris] būs hronisks un ilgs," teica Barviks.
Šobrīd arī ar pandēmiju saistītie ierobežojumi samazina mednieku iespēju doties medīt. Ir aizliegtas dzinējmedības, un, lai gan tas nav vienīgais medību veids, taču arī komandantstunda traucē to darīt individuāli.
"Jo cilvēki, kas aiziet medībās, lai viņi nokļūtu mājās līdz šai komandatstundai, viņam stipri laicīgi jābrauc no meža ārā. Un šīs medības ir sliktākā kvalitātē un ar sliktākiem rezultātiem. Neapšaubāmi tas uz kopējo rezultātu atstās iespaidu," atklāja Barviks.
Lai samazinātu Āfrikas cūku mēra izplatību, PVD aicina ikvienu, kurš uzgājis beigtu meža cūku, ziņot par to dienestam, saņemot 23 eiro. Ja 2019. gadā šādi tika konstatēta inficēšanās 31 beigtai mežacūkai, tad pērn šis skaitlis bija divas reizes lielāks.
