Jau vairāk nekā nedēļu ukrainiete Vladislava par savām pagaidu mājām sauc viesnīcu Ludzā. Šeit viņa apmetusies ar vīru, bērnu un ģimenes mīluļiem – diviem labradora šķirnes suņiem. Lai gan jau sākotnēji bija skaidrs, ka ceļš no dzimtās pilsētas Kramatorskas uz Latviju būs garš un grūts, Vladislava ne mirkli nešaubījās, ka suņi netiks atstāti karadarbības skartajā Ukrainā.
Līdz šim, ieceļojot no Ukrainas, mājdzīvniekiem bija jābūt čipotiem un vakcinētiem pret trakumsērgu. Šobrīd ir ieviesti atvieglojumi, un dzīvnieki Latvijā tiek ielaisti arī tad, ja kāds no šiem noteikumiem nav izpildīts. Taču, ņemot vērā, ka Ukrainā ir augsta saslimstība ar trakumsērgu, ievestie mājdzīvnieki jāatrāda veterinārārstam.
Vladislava pastāstīja: “Uz robežas dod tālruņa numuru, ka mēs varam iet uz jebkuru veterināro klīniku, sapotēt pret trakumsērgu un sačipot suni. Izdarījām mēs to burtiski nākamajā dienā, kad atbraucām. Maniem suņiem vispār ir vakcinācijas pases, bet tajā steigā [suņu] puikas pasi atradām, meitenes ne.”
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis norādīja: “Ukrainā trakumsērga ir plaši izplatīta. Saslimšanas gadījumi ir konstatēti visā valsts teritorijā. Ja mēs runājam par varbūt pēdējiem diviem gadiem, tad tie ir vairāk nekā 1600 gadījumi, kas ir konstatēti.”
Aktuālākā informācija, kas pieejama PVD, liecina, ka līdz šim Latvijā no Ukrainas kopā ar saviem saimniekiem ieradušies 82 kaķi un 201 suns. No tiem vakcinēti pret trakumsērgu bija tikai 20%, sačipoti – vēl mazāk. Piemēram, veterināro klīniku Ludzā jau apmeklējuši pieci dzīvnieki un visiem bija jāveic nepieciešamās procedūras.
Veterinārārste Ingrīda Novikova atzīmēja: “Ierakstām mēs to vai nu viņu pasē, kas jau ir no Ukrainas līdzi, vai izrakstām vienkārši savu vakcinēšanas apliecību. Trīs dzīvnieki bija jau ar ukraiņu pasēm. Un tajās visās trakumsērga bija 2018. gadā pēdējā vakcinācija. Nu, cik es tā novēroju.”
Ieceļošanas atvieglojumi gan nav piemēroti bezsaimnieka dzīvniekiem, kas Latvijā no Ukrainas tiek ievesti nelegāli. Lielākās bažas ir par šādu gadījumu noklusēšanu, kas būtiski palielina risku ievazāt trakumsērgu Latvijā.
PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša sacīja: “Droši vien arī kāds baidās, ka viņš ir pārkāpis likumu, un domā, ka varbūt labāk neinformēt, bet tā ir liela, liela kļūda.”
Jāpiebilst, ka Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas. Pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas dzīvniekiem – 2012. gadā.
