Dienas ziņas

Piemin Zolitūdes traģēdiju

Dienas ziņas

10 gadu Valmieras integrētajai bibliotēkai

Dubulto standartu produkti – arī Latvijā

PVD apliecina – dažiem pārtikas produktiem Latvijā un Rietumeiropā atšķiras sastāvs

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tā secina Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu.

Dokumenti

Dubultie_standarti_tabula.pdf

Lejuplādēt

1.57 MB

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes “dubulto standartu” programmā, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

Salīdzinot produktu marķējumu, redzams, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas.

Tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav.

Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma.

Dienests salīdzinājis 38 produktus, tostarp cepumus, konfektes, brokastu pārslas, gāzētus dzērienus, jogurtus.

Salīdzinot marķējumus, atšķirības konstatētas 18 produktiem, kas nopērkami gan Vācijā un Beļģijā, gan Latvijā.

Piemēram, Beļģijā iegādātās “Nutella Ferrero B ready” vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos “TUC” krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs “TUC” cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Vācijā iegādātajā “Nutella” riekstu krēma sastāvā ir vājpiena pulveris, bet Latvijā iegādātajā produktā arī sūkalu pulveris. Tai pašā laikā ogļhidrāti abos produktos neatšķiras.

Salīdzinot Latvijā iegādāto šokolādi “Milka” ar Vācijā iegādāto un ražoto šokolādi, konstatēti identiski marķējumi, taču, laboratoriski pārbaudot, atšķīrās riekstu un šokolādes proporcija. Turklāt abos gadījumos riekstu daudzums nesasniedza 20%, kā tas norādīts marķējumā.

Salīdzinot Latvijā un Vācijā iegādāto negāzēto tējas dzērienu “Nestea” marķējumu, konstatēts, ka dzērienam, kas ražots Vācijā, saldinātājs, saskaņā ar marķējumā redzamo informāciju, pievienots nav. Savukārt produktam, kas ražots Eiropas Savienībā, pievienots saldinātājs.

Tāpat salīdzināts marķējumus diviem Vācijā ražotiem produktiem “Grabower” suflē, no kuriem viens iegādāts Latvijā, bet otrs Vācijā. Konstatēts, ka Latvijā iegādātais produkts glazēts ar kakao glazūru, kuras sastāvā ir arī augu tauki, piemēram, palmu eļļa, savukārt Vācijā iegādātais produkts glazēts ar šokolādi, kuras sastāvā ir kakao sviests un kakao masa.

“Skatoties uz citās valstīs – Čehijā, Ungārijā, Slovākijā veiktajiem pētījumiem, redzam, ka mūsu iegūtie dati ir līdzīgi. Jāatgādina, ka, saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu –

ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties tirgū.

Tādēļ Eiropas Komisija ir liela izaicinājuma priekšā – identificēt iemeslus, kādēļ ražotāji izvēlas vienu un to pašu produktu ražot no dažādām izejvielām, secināt, vai tas ir pieņemami un, ja nav pieņemami, kā šo praksi izskaust. Šobrīd dalībvalstu uzraudzības dienestiem nav legālu un efektīvu sviru, kādā veidā to uzraudzīt,” paziņojumā medijiem saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

“Dubulto standartu” programmas ietvaros iegūto informāciju Pārtikas un veterinārais dienests nosūtīs Eiropas Komisijas izveidotajam Izpētes centram (Joint Research Centre), kas izstrādā metodoloģiju, kādā veidā dalībvalstu uzraudzības dienestiem atlasīt pārtikas produktus turpmākām salīdzinošajām pārbaudēm un kādas pārbaudes veikt, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi un izmantojumi tālākām darbībām.

“Tādu visas Eiropas standartu produktiem praktiski nav, izņemot augļu un dārzeņu kvalitātei. Katrs uzņēmums izstrādā savus iekšējos standartus, iekšējās receptūras. Un vismaz pārtikas aprites jomā nav skaidri noteikts, ka nevarētu vienā un tajā paša produktā izmantot dažādas izejvielas,” skaidro Balodis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti