Viņš sacīja, ka atšķirībā no citām slimībām, kas „pariet pāri valstij”, nogalinot uzņēmīgo dzīvnieku populāciju, ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) uz šādu problēmas risinājumu ir maz cerību.
Šī slimība lēnām cirkulē vienos un tajos pašos reģionos, it kā vajadzētu visām cūkām nomirt, bet tā nenotiek, un pēc mēneša vīruss atkal atgriežas skartajos reģionos. Piemēram, Lietuvā atkal konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums turpat, kur pirms astoņiem mēnešiem fiksēts pirmais gadījums ES teritorijā.
Cerības, ka slimība ātri apkaus šo populāciju, nevajadzētu lolot, slimība lēnām virzas uz rietumiem,” sacīja Balodis.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā panākts, ka Eiropas Komisija (EK) Latvijai līdzfinansēs izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā
Līdz šim ĀCM ir skāris 119 mežacūku desmit novadu 25 pagastos, kā arī 72 mājas cūkas, savukārt slimības dēļ kopumā līdz šim iznīcinātas 564 mājas cūkas. Mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts 19.septembrī.
Pēc apkopotajiem datiem par mežacūku medību rezultātiem ārkārtējās situācijas teritorijā laika posmā no šā gada 1.aprīļa līdz 14.septembrim nomedīta 7061 mežacūka.
Ņemot vērā to, ka Latvijā joprojām tiek konstatēti jauni ĀCM inficēšanās gadījumi gan mežacūku populācijā, gan piemājas saimniecībās, valdība 23.septembrī lēma paplašināt ĀCM ārkārtas teritorijas zonu, kā arī līdz 2015.gada 1.janvārim pagarināt ārkārtējo situāciju.
ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
