Zemnieku saimniecības "Jaunieviņas" vadītājs Uldis Rudzītis audzē dējējvistas un atzīst, ka pēdējo nedēļu ierobežojumi jau negatīvi ietekmējuši bioloģiski audzētus putnus.
"Mums ir arī pastaigu laukumiņš zem jumta, bet uz tiem 300 putniem tas ir tā kā cietumā, tāds neliels laukums, kur viņas var iziet ārā. Mūsu vistām ir iespēja staigāt iekšā un ārā visu gadu, nu, kad ārā ir ļoti auksts, tad viņām tas neinteresē un durvis ir ciet. Bet principā arī, ja ziemā uzspīd saule, viņām ir iespēja izskriet ārā.
Tagad tas pēkšņais arests, ka viņas nevar iet ārā un kašāties, tas atsaucas uz dējību. Olu dējība samazinās par 30% pēdējās nedēļās.
Līdz ar to ir grūtāk apmierināt lielo pieprasījumu Lieldienās. Tas ir jāpiecieš, bet vairāk jau no ierobežojumiem cieš tieši nelielie bioloģiskie ražotāji," stāstīja Rudzītis.
Bioloģiskās saimniecības "Karotītes" saimniece Liene Kalnciema audzē gaļas broilerus. Arī šie putni tiek audzēti brīvā veidā, taču ganībās dodas retāk. Tādēļ ierobežojumi saimniekošanu ietekmējot mazāk nekā dējējvistu un ūdensputnu turētājus.
"Es domāju, ka šobrīd ikdienas dzīve saimniecībās ir diezgan mainījusies. Visi, kas piedomā par putnu gripu, šobrīd ļoti strādā pie tā, lai uzlabotu saimniecību drošību. Protams, ka ierobežojums neļaut putniem iet ganībās ir arī atšķirīgi sāpīgs dažādām putnu sugām. Broilers ir pietiekoši slinks jau pēc savas dabas, un ganīšanās ir tikai viens no noteikumiem, kas jāievēro bioloģiskajā saimniecībā. Svarīgākie noteikumi, manuprāt, ir saistīti ar barību un putnu blīvumu novietnē. Šie noteikumi nav atcelti, un tos lauksaimnieki turpina ievērot," stāstīja Kalnciema.
PVD Novietņu uzraudzības daļas speciāliste Rudīte Vārna papildināja, ka tiem, kas audzē tā dēvētās "brīvās" vistas, marķējums nav jāmaina ierobežojumu dēļ. Dienests pēdējo trīs nedēļu laikā veicis 225 pārbaudes putnu audzētāju saimniecībās, un apmēram 10% gadījumu konstatēti dažādi pārkāpumi.
"Pārbaudēs ir konstatēti dažādi pārkāpumi, un tajā skaitā 18 novietnēs putni netika turēti telpās vai pielāgotos pastaigu laukumos ar jumtu un nožogojumu. Te ir problēmas vairāk ar mazajām kūtīm, kur cilvēki tur pašpatēriņam dažas vistas un cilvēki nav informēti, ka ir šādas prasības," norādīja Vārna.
Tāpat pārbaudēs joprojām tiek konstatētas novietnes, kurās putni netiek reģistrēti, bet, lai atvieglotu slimību uzraudzību, tas jādara arī tad, ja putnus audzē pašpatēriņam, norādīja PVD.
KONTEKSTS:
2021. gadā Latvijā kopumā putnu gripa konstatēta 49 savvaļas putniem.
Eiropas valstīs cirkulējošie putnu gripas apakštipi ir nopietns drauds putnkopības nozarei Latvijā. Slimība Latvijā pirmo reizi konstatēta šogad februārī diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem.
2016. un 2017. gadā, kad bija putnu gripas vilnis, vienīgi Latvija un Igaunija palika slimības neskartas. Toreiz Eiropas putnkopības nozare cieta milzīgus zaudējumus.
