Putņa laikā noritējušas būtiskākās sarunas par sabiedrisko mediju pārvaldības reformu. Pagājušajā nedēļā Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieces arī mediju jautājumos amatā apstiprināta Inita Pauloviča, kas iepriekš vadījusi ANO Attīstības programmas Latvijā.
Robertu Putni Latvijas Radio sazvanīt plašākiem komentāriem neizdevās.
Kultūras ministrijā apstiprina, ka viņa iesniegums ticis saņemts, un laikā, kamēr nodaļai meklēšot jaunu vadītāju, Putņa pienākumus pildīšot juriskonsulte Aiga Grišina.
“Darbs pie mediju politikas izstrādes un ieviešanas Kultūras ministrijā turpinās. Mediju politikas nodaļā strādā spēcīgi speciālisti, kuri turpina iesākto darbu pie jauna mediju vides tiesiskā regulējuma. Noteikti būs procedūra, kādā kārtībā mēs izvēlēsimies jauno nodaļas vadītāju. Šobrīd nevaru vēl pateikt par procedūras veidu,” norādīja ministrijas pārstāve Lita Kokale.
Sociālajā tīklā “Facebook” Putnis raksta, ka “labs darbs ir padarīts”. “Ir izdevies izveidot pirmo mediju politikas struktūrvienību Latvijas valsts pārvaldē, ir izstrādāts pirmais mediju politikas plānošanas dokuments mūsu valsts vēsturē, ir panākta virkne uzlabojumu mediju vidē. Paldies nozarei un partneriem valsts pārvaldē un politikā par atzinīgo vērtējumu šim veikumam. Tas motivēja un motivē - arī pārmaiņām,” norāda Putnis.
Viņš skaidro, ka, pieņemot piedāvājumu vadīt Mediju politikas nodaļu Kultūras ministrijā, viņu vadīja ideāli par nepieciešamību kalpot Latvijas valstij.
“Mediju politikai ir ārkārtīgi liela nozīme, jo Latvijas politikas kultūras līmenis tiešā veidā korelē ar mediju vides kvalitāti. Vēlējos arī lauzt stereotipus un aizspriedumus par “ierēdni” un "politiku". Strādāt valsts pārvaldē ir viena no cienījamākajām nodarbēm demokrātijā,” norāda Putnis.
Viņš spriež, ka “vismaz daļēji ir izdevies īstenot savus ideālus” un “Latvija nav caurcauri korumpēta”. “Ļoti daudzos valsts pārvaldes jautājumos mēs ne par mata tiesu neesam sliktāki vai pat esam labāki par vāciešiem, kurus tik labi pazīstu,” pauž Putnis.
“Arī mediju vidē ir sākušās pozitīvas pārmaiņas, lai gan vēlētos, protams, lielākas un ātrākas. Formāli uzsāktais likumdošanas process sabiedrisko mediju pārvaldības reformai, manuprāt, ir ar vēsturisku un simbolisku nozīmi: Latvija ir uz pareizā ceļa,” raksta Putnis.
“Tomēr arī jāatzīst, ka kopš gadumijas mediju politikas procesi ir saskārušies ar ievērojamu pretestību, kas ir tikusi fokusēta arī uz mani personiski. Ar pie varas esošo valdību tas nozīmē tukšgaitu mediju politikā,” raksta Putnis.
“Ar tukšgaitu nodarboties neprotu. Un “Rīdzenes sarunu festivāla” kontekstā šīs valdības vadībā arī vairs nevēlos [strādāt]," pauž Putnis.
"Esmu saņēmis piedāvājumu efektīvi izmantot manu pieredzi un zināšanas mediju politikas jomā citviet. Šo iespēju vēlos izmantot, jo no tā mūsu valstij un sabiedrībai būs lielāks labums,” norāda Putnis.
Jau ziņots, ka žurnāls "Ir" publicējis “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Vienā no sarunu atšifrējumiem saklausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
