Viņš uzskata, ka jaunā koncepcija nodibina caurskatāmu un no politiskas izvēles autonomu procesu atšķirībā no esošā padomes ievēlēšanas modeļa.
Taujāts, vai līdz šim Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir tikusi politiski ietekmēta, Putnis atbildēja, ka "diemžēl NEPL padomē visu laiku ir bijis jāklausās šāda veida pārmetumi, taču to šobrīd nevarot pārbaudīt, jo neviens no padomes locekļiem un neviena partija nav uzņēmusies politisko atbildību".
Putnis norādīja, ka šobrīd mediju padome ir ievēlēta esošās varas vienošanās rezultātā. Tas ir politisks koalīcijas lēmums Saeimā un vienīgais priekšnosacījums šo cilvēku ievēlēšanai ir konsultācijas ar noteiktām sabiedrības grupām.
Taujāts, cik tālu jaunajā modelī, ar kuru sabiedrisko mediju padomē tiek iecelti politisko partiju deleģēti pārstāvji, vara stāvēs no sabiedriskajiem medijiem, Putnis piedāvāja savu modeli varas sagrābšanai.
"Ja man tagad būtu tā ļaunprātīgi jādomā par varas sagrābšanu sabiedriskajos medijos, tā kā jūs [LTV žurnālisti] te drusku implicējat ar šiem jautājumiem, tad es ieteiktu varas sagrābējiem esošajā sistēmā neko nemainīt, bet aizkulisēs vienoties vismaz par diviem vai trīs locekļiem, jo esošo locekļu pilnvaras beidzas februārī. Principā ar attiecīgu politisku vienošanos būtu iespēja izveidot sev tīkamu politiķu ietekmē esošu padomes sastāvu," klāstīja amatpersona.
Jau vēstīts, ka KM turpina strādāt pie jauna sabiedrisko mediju uzraudzības modeļa un līdz 15. augustam gaida priekšlikumus tā uzlabošanai.
Projekts paredz jaunu Sabiedrisko mediju padomi izveidot līdz nākamā gada februāra beigām, kad beigsies līdzšinējās NEPLP locekļu pilnvaras.
Līdzšinējo piecu NEPLP locekļu vietā Latvijas Radio un Latvijas Televīziju uzraudzītu jauna padome 13 locekļu sastāvā. Tajā būtu gan Saeimā pārstāvēto partiju virzīti cilvēki, gan kristīgo konfesiju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
