Diskusijās par mediju ombuda izveidi Latvijā nozares asociācijas esot piekritušas līdzdarboties, lai izveidotu šādu vienotu institūciju, turklāt ne valsts institūciju, bet institūciju ar pašregulāciju.
“Domāju, ka šeit katrs mediju īpašnieks savas uzņēmējdarbības brīvības nodrošināšanas vārdā varētu būt ieinteresēts veidot pašregulatīvu mehānismu, nevis gaidīt, ka politiskā situācija būs tiktāl nokaitēta, ka būs viena valsts iestāde, kas tiešām uzraudzīs medijus. Ceru, ka tas nenotiks,” saka Putnis.
Turklāt pašlaik neesot neviena, kas iebilstu šādas pašregulatīvas institūcijas izveidei. “Protams, velns slēpsies detaļās, kad nonāksim līdz konkrētiem soļiem, tad varbūt parādīsies īstā seja,” viņš piebilda.
Ombuds būtu instruments arī mediju biznesa standartu noteikšanai, kas ir godīga spēle un kas nav.
“Un Latvijas mediju tirgus… Es nezinu, vai šobrīd ir daudz zemāk vairs, kur krist,” atzina Putnis. Viņš norādīja uz žurnālistu zemo reputāciju, sociālās aizsardzības trūkumu, auditorijas lielo neuzticēšanos mediju produktiem, viedokļu polarizēšanos medijos.
“Ir milzīgas problēmas, un es nedomāju, ka ilgtspējīgi varam runāt par labu žurnālistikas vides attīstību, ja šobrīd izdevēji nav gatavi līdzdarboties, lai kvalitātes latiņu celtu,” skaidroja Mediju politikas nodaļas vadītājs.
Ziņots, ka līdz ar jaunā Sabiedrisko mediju likuma izstrādi Kultūras ministrija piedāvā veidot sabiedrisko mediju ombudu, kas kalpotu vārda brīvības, arī sabiedrisko mediju atbildīguma nodrošināšanai sabiedrības priekšā.
Daļa nozares un ekspertu gan norāda, ka šāds ombuds vajadzīgs visiem Latvijas medijiem. Pirms vairākiem gadiem par to jau tika panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm un bija piedāvāts, ka mediju ombuds varētu būt daļa no Tiesībsarga biroja. Tomēr tas netika īstenots.
