Putins izplata melus par Latvijas slimnīcā ar Covid-19 mirušā drauga ārstēšanu: zāļu nav, nekā nav

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien pavēstīja, ka Latvijas ārstiem nav izdevies glābt kādu viņa draugu, kurš bija saslimis ar Covid-19. “Zāļu nav, nekā nav,” tā Krievijas līderis izteicās par Latvijas medicīnas sistēmu.

ĪSUMĀ:

  • Kremļa saimnieks apgalvo, ka Latvijā pēc nepietiekamas ārstēšanas ar Covid-19 miris viņa draugs.
  • Zināms, ka Latvijā ar Covid-19 miris bijušais "Gazprom" pārstāvniecības vadītājs Jevgeņijs Roldugins.
  • Roldugins bijis Putina draugs, abi kopā mācījušies VDK institūtā.
  • Krievijas politiķi regulāri centušies radīt iespaidu, ka Latvija ir vāja un atpalikusi valsts.
  • Slimnīcā norādīja, ka konkrētus gadījumus nekomentē, bet slimnīcā ir viss nepieciešamais Covid-19 slimnieku ārstēšanai.

“Mēs tikko runājām par medicīnu,” Kremļa saimnieks paziņoja organizācijas “Krievija – iespēju zeme” uzraudzības padomes sanāksmē. “Nevaru nerunāt, jo tas mani ir skāris personīgi. Viens mans labs paziņa, bijušais kolēģis, gandrīz visu mūžu dzīvojis Latvijā. Viņš saslima ar Covid.”

Slimnīcā ir viss nepieciešamais

Putins apgalvo, ka galvenajā Latvijas infekciju ārstēšanas centrā (acīmredzot domāts Latvijas Infektoloģijas centrs) nav magnētiskās rezonanses tomogrāfijas (MRT) aparāta, esot tikai novecojuši rentgena aparāti, ar kuriem nav iespējams noteikt, cik ļoti slimība ir skārusi plaušas.

“Zāļu nav, nekā nav. Viņi saka: “Mēs gaidām rindā, mums solīja, bet pagaidām nav.” Piedāvājām atvest viņu uz Maskavu. Izdarījām visu, lai to paveiktu. Bet nesanāca. Cilvēks nomira.”

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (tajā ietilpst arī Infektoloģijas centrs) preses sekretāre Ilga Namniece LSM.lv norādīja, ka konkrētus gadījumus nekomentē. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka slimnīcā ir viss nepieciešamais tehnoloģiskais nodrošinājums, lai ārstētu (diagnosticētu, monitorētu un uzturētu pacientu dzīvības funkcijas) Covid-19 pacientus.

Namniece arī uzsvēra, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Covid-19 pacientiem ir pieejamas Eiropā reģistrētas zāles, kas tiek ordinētas saskaņā ar ārstējošā ārsta vai ārstu konsīlija lēmumu. Viņa norādīja, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā visi Covid-19 pacienti tiek ārstēti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām un rekomendācijām.

Putina līdzgaitnieks

Pērn novembrī kļuva zināms, ka Latvijā no Covid-19 komplikācijām miris Jevgeņijis Roldugins, kurš savulaik vadīja “Gazprom” pārstāvniecību Rīgā.  Jevgeņija Roldugina brālis Sergejs Roldugins ir ļoti tuvs Putina līdzgaitnieks, Putina vecākās meitas Marijas krusttēvs.

Sergejs Roldugins ir slavens čellists, bet pirms dažiem gadiem tā saukto “Panamas dokumentu” noplūde atklāja, ka Roldugins varētu būt Putina ārzonās paslēpto īpašumu “kases turētājs”. Čellista īpašumu vērtība tika lēsta ap gandrīz diviem miljardiem dolāru.

Putins pēc skandāla pavēstīja, ka gandrīz visus līdzekļus, ko Sergejs Roldugins nopelnījis, "viņš ir iztērējis mūzikas instrumentu pirkšanā ārzemēs un atvešanā uz Krieviju”.

Sergejs Roldugins stāstīja, ka viņu ar Putinu iepazīstinājis tieši Jevgeņijs, jo abi kopā mācījušies VDK (Valsts drošības komitejas) institūtā. “Kad es devos dienēt uz Ļeņingradu, brālis man iedeva Volodjas telefona numuru, teica “labs puisis, jums derētu iepazīties”. Mana iepazīšanās ar Putinu bija nedaudz krimināla, jo es viņam piezvanīju, kad biju devies brīvsolī. Pārlīdu pār žogu. Piezvanīju, un Volodja atbrauca. Ar “Zaporožecu” bez klusinātāja! Tā mēs visu nakti braukājām,” tā par iepazīšanos ar Putinu vēlāk stāstīja Sergejs Roldugins.

Jevgeņijs Roldugins bija “Gazprom” pārstāvniecības Rīgā vadītājs no 2009. līdz 2019.gadam. Pagājušā gada rudenī viņš saslimis ar Covid-19 un nomiris 71 gada vecumā.

“Jā, viņš ir bijušais “Latvijas gāzes” darbinieks. Desmit gadus nostrādāja. Bet tas jau bija senākos laikos. Nu, viņš nomira. Viņu apglabāja trešdien. Jā, viņš nomira. Ar Covid,” raidījumam “Nekā personīga” pagājušā gada novembrī atzina uzņēmuma “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Krievija izplata melus par Latviju

Krievijas politiķi un plašsaziņas līdzekļi jau iepriekš regulāri centušies radīt iespaidu par Latvijas ekonomikas un vispārējā attīstības līmeņa pagrimumu, lai gan vairumā rādītāju Latvija ir sasniegusi augstāku līmeni nekā Krievija. Piemēram, jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 75,4 gadi, bet Krievijā attiecīgais rādītājs ir 73,2 gadi, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.

Latvijas slimnīcu aprīkojums ir modernizēts jau iepriekš, bet kopš pandēmijas sākuma Latvija ieguldījusi nozīmīgus līdzekļus slimnīcu infrastruktūrā, aprīkojot tās ar papildu moderno aparatūru Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāve Namniece norādīja, ka slimnīcā Covid-19 pacientus ārstē visos stacionāros.

"Visi pacienti tiek atvesti uz Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku, kur viņiem tiek veikti visi nepieciešamie diagnostiskie izmeklējumi un tiek pieaicināti dažādu specializāciju ārsti, un tikai pēc tam pacients tiek stacionēts kādā no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem – vests uz Latvijas Infektoloģijas centru, “Gaiļezeru”, Latvijas Onkoloģijas centru, Biķerniekiem vai Tuberkulozes un plaušu slimību centru. Tāpat, ja pacientam nepieciešami papildu izmeklējumi, kas nav pieejami kādā no slimnīcas stacionāriem – pacients tiek pārvests uz stacionāra “Gaiļezers” Diagnostiskās radioloģijas centru (vai citu stacionāru)  –  izmeklējuma veikšanai," skaidroja Namniece.

Liela daļa pacientu nonāk intensīvās terapijas palātās. Epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ slimnīca nevar bieži aicināt žurnālistus apskatīt palātas, tomēr aģentūras LETA fotogrāfijas bijušas publicētas sociālajos tīklos, kā arī ieguva ārkārtīgi plašu rezonansi ne tikai Latvijas medijos, bet arī ārzemju ziņu portālos.

Namniece norādīja, ka arī slimnīcas mājaslapā “www.aslimnica.lv” un sociālajos tīklos, kā arī Latvijas medijos ir detalizēta informācija par Covid-19 pacientu ārstēšanas aspektiem – terapiju, statistiku, tehnoloģisko nodrošinājumu un cita informācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti