Asākās diskusijas bija saistībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcību un darbu traģēdijas laikā un situāciju, kāda izveidojās pēc traģiskajiem notikumiem. Tika uzklausīta informācija par glābšanas darbu organizēšanu un seku novēršanu katastrofu gadījumos, kā arī par iespējām nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas situācijās un katastrofās.
Kā viena no problēmām iezīmējas speciālās tehnikas pieejamība darbu veikšanai, un būtiska uzlabojuma šajā jautājumā neesot. Lai gan panākta vienošanās ar dienestiem un uzņēmumiem, kuru rīcībā ir šāda tehnika, tomēr tās pamatuzdevums ir kalpot īpašnieku komercinteresēm, līdz ar to tā var būt izvietota tālu, pat ārpus Latvijas robežām.
Vienam no uzņēmumiem aizvien neesot samaksāts par darbiem traģēdijas laikā. Par to izvērtās asas diskusijas. Kā apgalvoja VUGD, no uzņēmuma esot saņemta informācija, ka tas atsakās no kompensācijas. Saeimas komisijas sēdē gan izskanēja atšķirīgs viedoklis – rēķins ir izrakstīts un tiek gaidīta tā nomaksa.
Komisijas izmeklēšana gaitā konstatēta situācija, kad kāds no cietušajiem nebija reģistrēts sarakstā ar cilvēkiem, kas bija cietuši un saņēmuši medicīnisko palīdzību tieši saistībā ar traģēdiju. Tādējādi šis cilvēks neskaitās cietušais un nevar līdzvērtīgi pretendēt uz kompensācijām.
Jau vēstīts, ka prokuratūra 16. un 17.aprīlī sākusi kriminālvajāšanu pret astoņām personām saistībā ar Zolitūdes traģēdijas lietu. Iepriekš, 7.aprīlī Valsts policija nodeva prokuratūrai “Maxima” jeb Zolitūdes traģēdijas lietu. Iepriekš izskanēja, ka policija turpina izmeklēt vēl vienu ar traģēdiju saistīto procesu par darba drošības pārkāpumiem, šajā lietā ir vēl viena aizdomas turēta persona un sākta piespiedu ietekmēšanas procedūra pret vienu juridisku personu.
Kopumā šajā kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.
Par aizdomās turētajiem atzīti Rīgas Būvvaldes Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un agrākais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis. Viņa amatā nu ir trešā aizdomās turētā – Aija Meļņikova, kas savulaik, būdama galvenā būvinspektore, apstiprinājusi Zolitūdes „Maximas” pieņemšanu un nodošanu ekspluatācijā. Tāpat aizdomās tur „Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu.
Tāpat aizdomās turēti būvinženieris Ivars Sergets un būveksperts Andris Gulbis, kuri bija apcietināti nepilnas divas nedēļas, taču šis tiesas lēmums tika pārsūdzēts un atcelts. Vēl viens aizdomās turētais ir arhitekts Andris Kalinka, taču viņam piemērots vieglāks drošības līdzeklis - policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.
Aizdomās tiek turēts arī uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.
Traģēdija Zolitūdē notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, arī trīs glābēji, vienu vai abus vecākus zaudēja 23 bērni.
Kopējais kriminālprocesā pieteikto kompensāciju apmērs pārsniedz 5,5 miljonus eiro.
