De Facto

Politiķi bija nogaidījuši ar pirmpirkuma tiesību noteikšanu Inčukalna krātuvei

De Facto

26. marta «De Facto»

Pašvaldību reformas kavēsies

Pusotru gadu auklētā pašvaldību apvienošana kavēsies

Nākamnedēļ bija jābūt gatavam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumam par sadarbības reģionu veidošanu. Taču tā vietā ir sagatavots informatīvs ziņojums, kurā plaši aprakstīta esošā situācija, bet likumprojekts aizvien nav iesniegts. LTV raidījums "de facto" ziņo, ka tagad ministrija piedāvā likuma izmaiņas sagatavot septembrī.

Modeli ar pašvaldību sadarbības teritorijām VARAM auklē jau pusotru gadu. Tai nākamnedēļ būtu jāliek uz valdības galda likuma grozījumus, lai spertu reformu nākamo soli. To prasa valdības rīcības plāns. Taču – tā vietā pēc pusotra gada darba uz valdības galda būs ziņojums, kurā vēlreiz plaši aprakstīta vēsture un uzzīmēta esošā situācija. Ziņojuma beigās uz vienas lapas ir seši punkti par turpmākiem rīcības virzieniem sadarbības teritoriju izveidošanai.

"Tas būs ceļš, tie būs principi, kā mēs paredzam, kā būtu jānotiek šai sadarbībai, būs izanalizēti visi jautājumi, kas radās, kad tikāmies ar sadarbības teritorijām," saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Tikmēr daudz konkrētāku ieskatu pašvaldību saimniecībās dod nupat kā pabeigtās Valsts kontroles revīzijas 20 pašvaldībās. Tās apliecina, ka, pašvaldībām sadarbojoties, to pakalpojumu izmaksas kļūst zemākas.

Piemēram, Madonas pašvaldības telpās ir kabinets, kur vienlaikus strādā divas atsevišķas būvvaldes. Viena no tām ir Madonas novada. Otra – trīs blakus esošo novadu – Cesvaines, Lubānas un Varakļānu – apvienotā būvvalde.  

Turklāt apvienoto būvvaldi vada darbiniece, kura vienlaikus uz nepilnu slodzi strādā turpat Madonas būvvaldē. Neraugoties uz to, jautājums par vienotas būvvaldes izveidošanu četriem novadiem kopā nav risināts.

"Mēs neesam sanākuši kopā un neesam rēķinājuši, bet tās ir dažādas slodzes un apvienojoties jau nekāda liela ieguvuma nebūtu.

Vienkārši būtu viens administratīvais formāts ar iespējamu kadru maiņu," uzskata Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (“Vienotība”).

Revīzija likusi aizdomāties par to, ka vajadzētu, iespējams, strādāt ne tikai vienā kabinetā, bet arī kā vienai, apvienotai iestādei.

Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats (“Vienotība”) saka: "Viņu var risināt arī kopā, un, ja nemaldos, mēs šo priekšlikumu arī esam apsprieduši, bet ir jābūt jau piekrišanai no abām pusēm – no lielā novada puses un no nelielajiem. Būvvaldes pakalpojumu sniedz, un kamēr nav intereses no otras puses, to neapspriežam."

Revīzija veikta 20 samērā līdzīga izmēra pašvaldībās. Un te secināts, ka būvvaldes pakalpojumu izmaksa dažādās pašvaldībās svārstās no diviem līdz pieciem eiro uz vienu novada iedzīvotāju gadā. Bet visdārgāk būvvalde izmaksā Rucavā – 18 eiro uz vienu novada iedzīvotāju gadā.

Kontrole vērtējusi arī citus pašvaldību sniegtos pakalpojumus, piemēram, dzimtsarakstu nodaļas, un secinājusi, ka tur, kur novadi sadarbojas, izmaksas ir zemākas.

Taču novadi bieži vien neraujas pēc sadarbības, jo trūkst pārliecības par pozitīvu efektu vai pat prasmes to aprēķināt.

"Mūsu mērķis šai revīzijai bija parādīt pašvaldībai, ka ir jēga parēķināt. Pat arī nezinot, cik tas faktiski iedzīvotājiem izmaksā un cik mēs daudz publiskos resursus uz šo tērējam, mēs nevaram pieņemt objektīvu lēmumu, vajag mums sadarboties, vai nevajag, ja mēs nezinām – tas ir dārgi vai lēti, kā tas ir citiem," saka Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Šobrīd nepieciešamību noteikt pašvaldību sadarbības teritorijas piesauc arī visu pārējo aktuālo reformu kontekstā – gan veidojot Civilās aizsardzības sistēmu, gan saistībā ar nodokļu, izglītības un veselības reformām. Taču konkrēts plāns jaunam reģionu dalījumam nesolās būt tik drīz.

Tikmēr, piemēram Iekšlietu ministrija, tagad, gatavojot jaunos plānus, jau rēķinās ar iepriekš nosauktajām 29 sadarbības teritorijām.

Pērn VARAM politiskā vadība apbraukāja visus novadus. Sprieda par dažādiem variantiem, beigu beigās palika pie idejas par to pašu 29 teritoriju modeli, ko piedāvāja jau pašā sākumā – 2015.gadā. Likumprojektu ministrs solīja jau februārī, tagad nesola pat uz aprīli.

"Mēs ar kolēģiem ministrijās sapratām, ka šis darba apjoms ir daudz lielāks, ka nepietiek, ka mēs atnākam  ar funkciju uzskaiti un iespējamo karti, ka mums tomēr ir jāatnāk ar daudz saprotamākiem principiem nodokļu un finanšu kustībās," saka Gerhards. 

Tai pašā laikā telpiskās plānošanas eksperts Pēteris Šķiņķis norāda, ka viņam nav saprotama šī sadarbības teritoriju veidošanas aktivitāte: "Sadarbības teritoriju priekšlikumi šobrīd nerisina divas pamatlietas – tās ir pašas pašvaldību struktūras pilnveide – kas ir sagaidāma, un kas ir nepieciešama, un otrs – ar reģionālo attīstību tam nav nekāda sakara, jo tas nepalīdz risināt galvenās problēmas, kas Latvijā ir."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti