Pie Rīgas pils īsi pirms Ziemassvētkiem sparīgi sācis darbu augsts dzeltens ceļamkrāns, un virs pils izslējušās jaunas metāla konstrukcijas ar baltu pārsegumu. Top vēl viens - ziemai domāts - pagaidu jumts, stāsta pilnsabiedrības „SBRE" pils rekonstrukcijas projekta vadītājs Ivars Rība:
„Mēs to pagaidu jumtu, kas varēja izturēt, maksimums, trīs mēnešus, tagad nomainām uz izturīgāku, jo izskatās, ka tie [pastāvīgā] jumta izbūves darbi var vilkties vēl vismaz kādu pusgadu."
Rība skaidro - sākotnēji būvējuši lētāku jumtu, jo gribējuši valstij ietaupīt izmaksas un cerējuši uz ātrāku risinājumu īstajam jumtam. Tagad sanācis maksāt divreiz. Būvnieki joprojām kategoriski nepiekrīt, ka būtu vainīgi ugunsgrēka izraisīšanā, un cer, ka šīs neplānotās izmaksas kompensēs valsts.
„Mēs ceram. Nebija vairs vienkārši izejas - iet bojā vēstures piemineklis," saka Rība. Patlaban pastāvīgais jumts izbūvēts tikai virs Baltās zāles. Rība apgalvo, ka būtu varējuši to izbūvēt visā platībā jau līdz rudens sākumam, ja vien viss būtu laicīgi saskaņots. Būvnieka ieskatā „Valsts nekustamie īpašumi" varēja rīkoties ātrāk, savukārt VNĪ to apstrīd.
„Kopējā dokumentu pakete ir saskaņota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā tikai 2.decembrī. Tiklīdz mēs saņemam dokumentāciju no projekta autoriem, mēs to sniedzam būvvaldē un skaņojam tālāk," - Andrejs Cepurītis ir Rīgas pils atjaunošanas projekta vadītājs „Valsts nekustamajos īpašumos" un nepiekrīt kritikai par kavēšanos. Viņš norāda, ka jumta projektēšana notikusi pēc plāna - trīs mēnešos, un pagaidu jumtam, pēc vienošanās ar būvniekiem, jākalpo līdz 1.maijam. Uz jautājumu, vai pusgads nav pārāk ilgs laiks, lai atstātu pili bez kārtīga jumta, Cepurītis norāda - jaunu jumtu nedrīkst sasteigt un galvenais ir drošība.
„Diemžēl zināma procedūra ir jāiziet. Tā ir sabiedriski nozīmīga būve, kas tiks izmantota kā Valsts prezidenta reprezentācijas telpas, kur uzņems augstas amatpersonas. Un mēs gribam būt par 110% droši un pārliecināti, ka tad, kad šīs telpas tiks izmantotas, tur nekas neapdraudēs ne cilvēku drošību, ne Latvijas valsts godu un prestižu," saka Cepurītis.
Zolitūdes notikumu gaismā jumta tehniskā projekta izmaiņām nolemts veikt papildu drošības ekspertīzi. Projekta izmaiņas pašlaik finansē no VNĪ rezervēm, bet - kuram būs jāmaksā par paša jumta izbūvi,- spriedīs visu pušu kopīgā sapulcē janvāra sākumā.
Pirms liktenīgā ugunsgrēka Rīgas pils rekonstrukcijas pirmo posmu bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum. Tagad skaidrs, ka darbi pamatīgi ievilksies.
„Ja mēs sākumā prognozējām un bijām gatavi pāris mēnešus ilgāk par līguma termiņiem [strādāt], tad šobrīd jau tas ievelkas un es domāju, ka nu jau pat līdz gadam papildus var ievilkties," secina būvnieku pārstāvis Ivars Rība.
Kā būvnieki un pasūtītāji, tā sabiedrība nepacietīgi gaida policijas slēdzienu par ugunsgrēka iemesliem. Kā norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izmeklēšana bijusi laikietilpīga un veiktas astoņas neatkarīgas ekspertīzes. No ministra teiktā noprotams, ka nupat rezultātiem beidzot vajadzētu būt:
„Nupat es ļoti ceru, kā ir teikts, ka decembris būs tas mēnesis, kad beigsies šīs ekspertīzes. Un es esmu pārliecināts, ka tad arī šajā pils lietā būs personas, kurām tiks izvirzītas apsūdzības."
Tomēr nav izslēgts, ka pat pēc policijas slēdziena tiesāšanās par to, kurš vainīgs, turpināsies, jo iesaistītās puses piesaistījušas arī katra savus ekspertus, kuru secinājumos jau šobrīd nav vienprātības.
