Dienas ziņas

Jelgavas novadā cenšas atjaunot talku tradīciju

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Reģionālā reforma paradumus nemaina

Pusgads pēc Aglonas novada sadalīšanas: bažas ne par pakalpojumu pieejamību, bet par nomales pagastu attīstību

Kādreizējā Aglonas novada ļaudis jau sākotnēji nebija kvēlākie administratīvi teritoriālās reformas pretinieki, un arī tagad, pusgadu pēc šīs pašvaldības pārdalīšanas, iedzīvotāji nesūdzas. Kur saņemt pakalpojumus – Preiļos, Krāslavā vai tomēr vietējā pagasta pārvaldē? Ir iedzīvotāji, kuriem tas vēl nav līdz galam skaidrs, tomēr veco rajonu robežas ir izrādījušās spēcīgākas par novadu robežām arī iedzīvotāju ieradumos.

Kopš vasaras atsevišķa Aglonas novada vairs nav. Turklāt šī ir viena no retajām pašvaldībām, kuru nevis vienkārši pievienoja kādai citai, bet sadalīja uz pusēm. Tas nozīmē, ka tagad daļa iedzīvotāju dzīvo Krāslavas novadā, bet daļa – Preiļu novadā.

Bijušā novada administratīvajā centrā – Aglonā – “ReTV” sastapa iedzīvotājus, kuri dodas kā uz vienu, tā otru pusi.

“Es no Krāslavas puses atbraucu. No rīta atbraucu, tagad nedaudz jāpagaida un tad ir uz Preiļiem autobuss,” pastāstīja pensionāre Lidija. Uz jaunā novada centru viņai gan nebūs jādodas. Nodokli par zemi izdevies samaksāt Aglonā. Daudzi speciālisti tur joprojām sastopami.

Taču kopumā vecā domes ēka tagad kļuvusi daudz tukšāka. “Šajā ēkā, protams, strādā mazāk darbinieku. Bet faktiski visi darbinieki, kas bija Aglonas novadā, strādā vai nu Krāslavas, vai Preiļu novada domēs,” pastāstīja Aglonas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rivars.

Vienlaikus pagasta pārvaldē zināja stāstīt, ka par jauno kārtību ne visi iedzīvotāji bija laikus informēti. “Mums ir bijuši cilvēki, kas tagad aizgāja uz Krāslavas pusi no Šķeltovas, Grāveriem, tie vēl citreiz nāk uz šejieni un grib kaut ko te nokārtot. Viņiem tiek paskaidrots, ka situācija ir pamainījusies,” pastāstīja bāriņtiesas darbiniece Aglonā Valentīna Krīvāne.

Grāveru ciems atrodas desmit minūšu brauciena attālumā no Aglonas, bet piederīgi jau Krāslavas, ne Preiļu novadam. Tur pagasta darbinieki pastāstīja, ka vairums iedzīvotāju par spīti divpadsmit gadus pastāvējušajam Aglonas novadam tik un tā pēc pakalpojumiem uz turienei nedevās.

“Daudz cilvēku brauca uz Krāslavu jau tad, kad bijām mēs Aglonas novadā. Piemēram, nomirst cilvēks Krāslavas slimnīcā. Protams, ka ērtāk nokārtot miršanas apliecību, atrast apbedīšanas biroju tur,” skaidroja sociālā darbiniece Grāveros Margarita Mickeviča.

Viens ir pakalpojumu pieejamības saglabāšana, bet pavisam kas cits tas, vai jauno novadu vadība rūpēsies par nomales pagastu attīstību. “Ar ceļiem visu laiku problēma bija, kā Aglonas novadā bija, tā arī tagad Krāslavas novadā. Kad pazvana, tad tikai atbrauc un iztīra,” pastāstīja Grāveru pagasta iedzīvotājs Artūrs.

“Agrāk taču dzīvojām jau Preiļu novadā, nebija nekas traks. Nebija tā, ka nekā nebija. Pagastam jau jābūt savam,” pastāstīja Aglonas pagasta iedzīvotājs Arnis.

Preiļu novadā komentē, ka mantas dalīšana ar Krāslavas novadu lielas raizes nav sagādājusi. Vienlaikus ir mantojums, kas jāpārņem. Piemēram, atbildību par kādas ceļu būves projekta pēcuzraudzību uzņēmusies Preiļu novada dome, lai gan daļa remontēto ceļu atrodas ne viņu, bet kaimiņnovadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt