Tūlīt pēc traģiskās ugunsnelaimes sarosījās atbildīgās iestādes, tostarp Rīgas pilsētas būvvalde. Pēdējo sešu mēnešu laikā galvaspilsētā pārbaudīti 70 aizdomīgi ar cilvēku izmitināšanu saistīti objekti, informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Pusē no tiem atklāti dažādi būvniecības noteikumu pārkāpumi.
Bet 24 objektu īpašniekiem uzdots pārtraukt telpu ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, proti, pārtraukt neatbilstošās telpās ierīkota hosteļa darbību. Četrās adresēs (kartē marķētas dzeltenā krāsā) to īpašnieki vēlāk legalizējuši vai sākuši hosteļa atrašanās vietas legalizāciju.
Slēgtie hosteļi iekļauti Rīgas pašvaldības policijas apsekojamo objektu sarakstā. Pavasara un vasaras laikā veikti vairāk nekā 400 hosteļu apsekojumi, informēja pašvaldības policijā. Vēl pavasarī tika atklātas atsevišķas naktsmītnes, kuras, neraugoties uz liegumu, centās turpināt darbību, bet vēlāk situācija uzlabojusies.
Pārbaudot Rīgas hosteļu piedāvājumu naktsmītņu rezervācijas platformā “Booking.com”,
LTV pārliecinājās, ka konkrētajās adresēs pakalpojumi šobrīd netiek piedāvāti.
Faktu, ka nelegālais hostelis patiešām beidzot slēgts, apstiprināja arī vairāku namu aptaujātie iedzīvotāji. Vienlaikus cilvēki pauda nožēlu, kāpēc atbildīgo iestāžu rīcība sekojusi vien pēc traģēdijas, kas prasīja deviņu cilvēku dzīvības.
"Sajūta bija, ka iedzīvotājiem nekādu tiesības nav un ierēdņu vienaldzība ir milzīga. Būtība neinteresē.
Kamēr nenotika tas bēdīgais negadījums, situācija bija nejēdzīga.
Iedzīvotāji vairākas reizes sazvanījās un uzrakstīja sūdzības būvvaldei. Tā uzlika sodus un viss. Uz iesniegumu, ka hostelis strādāja bez atļaujas, ka daļa no iemītniekiem bija narkomāni un dzērāji, ka mājā dzīvo ap desmit bērnu, kas jaunāki par 10 gadiem, ka ir šļirces pagalmā, – būvvalde atbildēja: “Neko nevaram darīt”," pastāstīja kāda Rīgas nama iemītnieks, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti.
Arī Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kurš tapis saistībā ar 28. aprīļa ugunsnelaimi, Rīgas pilsētas būvvaldes – iestādes, kuras atbildībā bija arī ēku ekspluatācijas uzraudzība – rīcība vērtēta kritiski. No 1. septembra Rīgas pilsētas būvvalde ir likvidēta, un tās funkcijas pārņēmis Pilsētas attīstības departaments.
Degušais Merķeļa ielas hostelis galvaspilsētas būvvaldes uzmanības lokā bija jau kopš 2019. gada. Tomēr vairāk nekā divu gadu laikā būvvaldes pārstāvis objektā tā arī nespēja iekļūt. Pirms ugunsgrēka pārbaudē hostelī vairākkārt nevarēja iekļūt arī ugunsdzēsības dienests. Lai novērstu šādas situācijas nākotnē, kontrolējošās iestādes norādījušas uz nepieciešamību uzlabot normatīvo regulējumu.
EM Informatīvajā ziņojumā ietverti vairāki priekšlikumi par regulējuma izmaiņām. Piemēram, rosināts lemt par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonu tiesībām ar spēku iekļūt objektā ugunsdrošības pārbaudei. Šī jautājuma risināšanai atvēlēts laiks līdz 2023. gada novembrim.
Bet nākamajā gadā gaidāmi lēmumi jautājumā par stingrākām ugunsdrošības prasībām telpām, kuras izmanto pakalpojumu sniegšanai, kā arī par uzlabojumiem tūrisma nozares regulējumā, lai izskaustu nelegālus pakalpojumus.
Tikmēr kriminālprocesā, kas tika uzsākts pēc traģiskā notikuma, turpinās izmeklēšana. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls pagaidām nav noskaidrots. Bet no sākotnēji aizturētām sešām personām aizdomās turētās šobrīd ir divas. Abas personas atrodas policijas uzraudzībā, un tām aizliegts izbraukt no valsts, informēja Valsts policijā.
29. septembrī pabeigta SIA "Hospitality Solutions" likvidācija, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Šīs firmas paspārnē darbojās pavasarī degušais hostelis. Uzņēmuma likvidācija tika sākta 38 000 eiro nodokļu parāda dēļ.
